Reklāma

Asociācija: Skaistumkopšanas nozarē 80% no valsts atbalsta ieguvējiem saņēmuši līdz 300 eiro

Skaistumkopšanas nozares pārstāvji, tostarp frizieri, kuri saņēmuši valsts atbalstu Covid-19 krīzes laikā, 80% gadījumu tas pienācies līdz 300 eiro apmērā, liecina Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas veiktā nozarē strādājošo aptauja.

Tāpat aptaujas dati liecina, ka apmēram trešdaļa no jomā strādājošajiem, kas pieteikušies valsts atbalsta instrumentiem, saņēmuši atteikumu, savukārt 35% aptaujāto atbalstam pieteikušies nav vispār.

Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone aģentūrai LETA sacīja, ka aptaujā lūgusi nozares pārstāvjus aprakstīt iemeslus, ja nav izdevies saņemt atbalstu. Valsts ieņēmumu dienestā (VID) nozares eksperti skaistumkopšanas speciālistiem atteikuši, tostarp šādu iemeslu dēļ, – nav sasniegts nepieciešamais apgrozījuma kritums, potenciālais atbalsta saņēmējs ir valdes loceklis un darbinieks vienā personā, nesen sākts darbs nozarē, atvaļinājums augustā, cilvēks nav aktīvs patentmaksātājs, uzņēmējdarbības formas nomaiņa, uzņēmumā reģistrēti vairāki darbības virzieni, atgriešanās pēc bērna kopšanas atvaļinājuma.

Savukārt tie, kas atbalsta nepateicās, par iemeslu tam aptaujā minējuši neticību, ka atbalsts viņiem tiks izmaksāts, jo viņi neatbilst kritērijiem, saskārušies ar negatīvu pieredze pavasarī, kad bijis jāatmaksā saņemtais atbalsts, ir nodokļu parādi, ja ir savs uzņēmums, potenciālās izmaksu summas ir pārāk mazas pretstatā birokrātijai.

Reinsone aģentūrai LETA skaidroja, ka aptaujas dati liecina par to, ka saņemtais atbalsts vairumā gadījumu nesedz pat iztikas minimumu, nerunājot par komunālajiem un sakaru maksājumiem, kas nav atcelti. “Jāmeklē alternatīvi risinājumi un papildus atbalsta mehānismu piešķiršanai, ieskaitot telpu nomas līgumu darbības apturēšanu, kredītbrīvdienas, nodokļu atvieglojumus un citus jautājumus. Ja valdība pagarina ierobežojumus, tad tas būtu taisnīgi, ja atbalsta instrumenti tiktu pielāgoti konkrētai nozarei un noteikti attiecīgi reālajai situācijai,” sacīja Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente.

Viņa pauda, ka valsts piedāvātie atbalsta mehānismi diskriminē ne tikai novembra, decembra un janvāra ārkārtas situācijā aizliegtos skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējus, bet visus nozares uzņēmumus, kuri krīzi pārcieš jau no pandēmijas sākuma šā gada martā, kad uzņēmumu darbība vai nu vispār tika apstādināta darbība, vai ticis strādāts stingru ierobežojumu apstākļos – tādējādi ar mazāk klientiem.

Reinsone atzīmēja, ka cer uz dialoga turpināšanu par izmaiņām atbalsta mehānismos vai lieguma strādāt atcelšanu ar atbildīgajām instancēm.

Aptauja veikta periodā no 5.janvāra līdz 10.janvārim, un tajā anketas formātā aptaujāti kopumā 1138 skaistumkopšanas speciālisti. Respondenti aptaujai izvēlēti pēc nejaušības principa, Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijai to nosūtot citām nozares biedrībām.

No respondentiem 41% strādā kā kosmētiķi jeb skaistumkopšanas speciālisti, 27% – manikīri, pedikīri, 17% – frizieri, 15% – pārējie, tai skaitā vizāžisti, permanentā “make-up”, skropstu meistari, SPA speciālisti, masieri. Savukārt pēc uzņēmējdarbības formas 22% respondenti ir patenta maksātāju, 56% pašnodarbinātas personas, 12% algoti darbinieki un 10% valdes locekļi.

Jau ziņots, ka finanšu ministrs Jānis Reirs pēc 7.janvāra valdības sēdes atzina, ka, ņemot vērā skaistumkopšanas nozares mazo interesi par valsts atbalstu Covid-19 krīzē, tiks meklētas iespējas palīdzēt šajā nozarē strādājošajiem.

Runājot par valsts garantēto atbalstu Covid-19 krīzē, ministrs norādīja, ka skaistumkopšanas nozare, tostarp frizētavas, ir problemātiska grupa, jo tā tik aktīvi nepiesakās atbalstam.

Pēc ministra sniegtās informācijas, no apmēram 9000 skaistumkopšanas nozarē strādājošajiem novembrī uz atbalstu pieteicās vien 1500 nozares cilvēku.

Reirs uzsvēra, ka skaistumkopšanas nozare ir viena no vairāk cietušajām nozarēm Covid-19 krīzē, turklāt, atšķirībā no pagājušā gada novembra un decembra, šā gada janvārī šīs nozares darbība būs pilnībā ierobežota. Finanšu ministrs solīja nākamnedēļ meklēt risinājumu, lai palīdzētu katram šajā nozarē strādājošajam.

No 2020.gada 1.decembra līdz šī gada 7.janvārim Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izmaksājis dīkstāves atbalstu un algu subsīdijas kopumā 11 100 901 eiro apmērā.

Pēc 5498 uzņēmumu iesniegumiem izmaksāti 22 346 dīkstāves pabalsti darbiniekiem kopumā 6 219 541 eiro apmērā un 10 819 algu subsīdijas kopumā 2 360 717 eiro apmērā.

Savukārt pēc 3403 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti dīkstāves pabalsti kopumā 922 912 eiro apmērā un 937 patentmaksātājiem izmaksāti dīkstāves pabalsti kopumā 263 085 eiro apmērā.

Tāpat izmaksāti granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai – tos saņēmuši septiņi uzņēmumi kopumā 26 074 eiro apmērā.

Atbalstam par novembri varēja pieteikties līdz 15.decembrim, par decembri varēs pieteikties līdz 15.janvārim, bet par janvāri – līdz 15.februārim.

Foto: Pexels.com/ attēlam ilustratīva nozīme

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt