Reklāma

TOP 5 mīti par depresiju, tās pacientiem un ārstēšanu

Slimība, nevis slinkums, vājums vai nespēja saņemties – depresija var skart jebkuru. Kā norāda psihiatri, vienlaikus aptuveni 7% no visiem iedzīvotājiem ir ar klīniski nozīmīgiem depresijas simptomiem, taču tikai niecīga daļa vēršas pēc palīdzības pie ārsta, jo baidās, kaunas un dzīvo aizspriedumu varā. Par to atgādina arī Latvijas Psihiatru asociācija (LPA) kampaņā “Depresijas cena” un palīdz atspēkot piecus populārākos mītus par depresiju.

Depresija ir vājuma pazīme, vajag vienkārši saņemties

Šis ir viens no izplatītākajiem mītiem, kas saistīti ar depresiju. Taču jāņem vērā, ka depresija ir psihiska saslimšana, kura pati no sevis nepāriet un ar gribasspēku vien nav ārstējama – tāpat kā iesnas, caureja, lauzti kauli vai jebkura cita veselības problēma.

Dr. Ieva Everte, Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas ārste-rezidente psihiatrijā, skaidro: “Depresija nav slinkums, bet slimība. Vai cilvēkam, kurš lauzis kāju, palīdzētu ieteikums “saņemties” un vienkārši iet tālāk? Protams, ka nē. Nepalīdzēs arī teksti: “Re, tev taču viss ir – ģimene, dzīvesvieta, darbs, kā tu vari būt depresijā?” Tas būtu tāpat, kā cilvēkam ar bronhiālo astmu teikt: “Kā tev var būt grūti elpot, apkārt taču ir tik daudz gaisa!” Arī frāze “viss būs labi” nav tas, ko teikt cilvēkam, kurš cieš no psihiskas vai somatiskas slimības. Pirmkārt, mēs nevaram galvot, ka viss būs labi. Otrkārt, vajag pašiem sevi iedomāties situācijā, kurā esam bezcerīgi iestiguši tumšā, aukstā purvā līdz padusēm, netiekam laukā un nezinām, vai kādreiz vispār tiksim laukā, tajā vietā ir biedējoši un bezcerīgi. Vai šādā brīdī mēs paši justos mierināti ar frāzi “viss būs labi”?”

Ja tādi simptomi kā grūtības koncentrēties, nogurums arī pēc ilgas gulēšanas, vēlēšanās biežāk raudāt, dzīvesprieka trūkums vai nomāktība bez acīmredzama iemesla ilgst vairāk par divām nedēļām, nevajag gaidīt brīnumu, bet doties pie ģimenes ārsta vai psihiatra un lūgt palīdzību. Jo vairāk ielaista depresija, jo grūtāka un ilgāka ārstēšana.

Depresiju ārstē Tvaika ielā, bet es taču neesmu nekāds psihs!

Depresijas epizodēm ir dažādas smaguma pakāpes – viegla, vidēji smaga, smaga. Gan no smaguma pakāpes, gan no simptomiem atkarīgs tas, kādas ārstēšanas metodes rekomendēs ārsts. Slimnīcā parasti nonāk cilvēki ar smagākiem simptomiem. Ja depresija tiek laikus atklāta un ārstēta, pacientam samērā labi var palīdzēt ambulatoros apstākļos – pacients dodas uz konsultācijām pie ārsta un cenšas ievērot sniegtās rekomendācijas, dzīvojot mājās. Vieglas depresijas epizodes gadījumā ārsti parasti iesaka psihoterapiju un citas nefarmakoloģiskās ārstēšanas metodes – fiziskās aktivitātes, veselīgu, sabalansētu uzturu, apzinātības un relaksācijas tehnikas, miega higiēnu u. tml.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Ambulatorā centra “Pārdaugava” vadītājs psihiatrs Elmārs Tērauds uzsver, ka ārstēšanai svarīgi ir četri virzieni.

1. Sadzīves situācijas uzlabošana – ir jāveido kontakti un jāiet ārā no mājām, kas depresijas gadījumā reizēm šķiet teju neiespējami, bet, lai sāktu atveseļoties, tas lēnām ir jāmaina.

2. Fizisku aktivitāšu nepieciešamība. Var sākt ar īsām pastaigām 10, 15 minūšu garumā, bet atbilstoši pētījumiem būtu svarīgi sasniegt 45 minūtes mērenas intensitātes fizisko slodzi divas reizes nedēļā. Vēlams piemeklēt nodarbi, kas sagādā prieku.

3. Dažāda veida psihoterapija. Arī saruna ar ārstu ir terapeitiska un pacientam palīdzoša. Bet būtu vērts runāt arī par strukturētu terapiju, ko veic speciālists – ārsts psihoterapeits, psihologs ar psihoterapeita izglītību vai mākslas terapeits. Tas būtu ļoti nozīmīgi ārstēšanai.

4. Specifiska medikamentu palīdzība, kas katrā gadījumā ir mazliet atšķirīga, jo tiek vērsta uz konkrēto simptomu mazināšanu.

Antidepresanti izraisa atkarību un padara cilvēku par “dārzeni”

“Sabiedrībā pastāv daudz aizspriedumu un mītu par psihiatrijā lietotajiem medikamentiem, tāpēc vēlos uzsvērt, ka antidepresanti, ko lieto depresijas ārstēšanai, neizraisa pierašanu. Šobrīd medikamentu klāsts ir samērā plašs, un cenšamies individuāli pielāgot terapiju, lai tā vislabāk palīdzētu konkrētajam pacientam,” stāsta Dr. Ieva Everte.

Viņa gan norāda, ka efekts nebūs tik ātrs, kā iedzerot pretsāpju tableti: lai antidepresanti sāktu darboties, paies 10–14 dienas, stāvoklis uzlabosies pakāpeniski, un arī tad, kad simptomi būs izzuduši, medikaments joprojām jālieto, lai depresijas epizode tiktu izārstēta. Pirmreizējai epizodei tie parasti ir seši mēneši, bet ārstēšanas ilgums var atšķirties individuāli.

Diagnoze ietekmēs visu dzīvi: man atņems autovadītāja apliecību un neļaus darīt citas lietas

“Tas ir ļoti aktuāls jautājums, ko es katru dienu kādam skaidroju,” atzīst Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Ambulatorā centra “Pārdaugava” psihiatre Liene Sīle. “Tā ir liela privilēģija, ka Latvijā valsts apmaksā psihiatra konsultāciju, lai sabiedrības veselība būtu labāka, bet tāpēc mums ir vajadzīgs arī pacienta ID. Un mēneša beigās mēs visus reģistrācijas talonus nododam Nacionālajam veselības dienestam, lai varētu apkopot datus, kā esam strādājuši. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem tie ir konfidenciāli dati, kuriem nedrīkst piekļūt ne darba devējs, ne citas trešās personas. Pacientu tiesību likumā ir ļoti stingri noteikts, kam mēs drīkstam sniegt ziņas par cilvēka veselību pēc motivēta rakstveida pieprasījuma, un tas ir konkrēts iestāžu skaits, kas saistīts ar drošību un bērnu veselību, piemēram, policija, sociālie dienesti, bāriņtiesa. Un man vienmēr gribas teikt, ka ne jau atrašanās reģistrā traucē jūsu dzīvē sasniegt mērķus. To var traucēt jūsu neārstētā saslimšana.”

Reizēm pacienti vaicā, vai ģimenes ārsts E-veselībā ieraudzīs izrakstītos medikamentus. “Bet kāpēc lai viņš to neieraudzītu? Tas taču ir pat labi! Ja jūs netiksiet kādreiz pie psihiatra, ģimenes ārsts varēs šos medikamentus izrakstīt,” saka Liene Sīle.

Ārstēšanās ir dārga un nav pieejama

Latvijā psihiatrs ir tiešās pieejamības ārsts, pie kura nav vajadzīgs ārsta nosūtījums. Tas ir valsts apmaksāts pakalpojums, uz kuru var pierakstīties jebkurā no ambulatorajiem centriem. Tāpat šobrīd Latvijā ir pieejamas valsts apmaksātas psihologa un psihoterapeita konsultācijas ar ģimenes ārsta nosūtījumu. Bet pirmais cilvēks, ar kuru var aprunāties par savām aizdomām un nomāktību, ja tās ir nepārejošas vismaz divu nedēļu garumā, ir ģimenes ārsts, kurš ir tiesīgs sniegt konsultācijas arī psihisku slimību gadījumā un izrakstīt atbilstošus medikamentus.

Dr. Liene Sīle apliecina, ka psihiatru pieejamības ziņā Latvija nudien ir apskaužamā situācijā: “Lielbritānijā pie psihiatra jāgaida rindā aptuveni sešus mēnešus, savukārt Latvijā, piemēram, Tvaika ielas ambulatorajā nodaļā pie speciālista var tikt nedēļas vai divu laikā. Ir speciālisti, pie kuriem jāgaida ilgāk, arī katrā no ambulatorajiem centriem rindu garums atšķiras. Bet svarīgi būtu pēc iespējas ātrāk saņemt palīdzību, un kopumā visi psihiatri Latvijā strādā pēc vieniem nacionālajiem algoritmiem depresijas ārstēšanā. Ārstu vēlāk var mainīt, jo tiešām ir ļoti svarīgi atrast tādu speciālistu, ar kuru ir laba saskaņa – terapeitiskās attiecības arī ir daļa no ārstēšanas procesa.”

Jāatzīmē arī, ka apstiprinātas depresijas diagnozes gadījumā valsts kompensē 75% medikamentu izmaksu.

LPA kampaņā “Depresijas cena” atgādina – depresija ir ne tikai smaga slimība, kas var skart jebkuru cilvēku un ietekmēt viņa un tuvinieku dzīvi, bet arī atstāj negatīvas sekas uz valsts ekonomiku, jo depresijas pacienti nereti zaudē darbspējas un smagākajos gadījumos arī izvēlas beigt dzīvi pašnāvībā.

Vairāk informācijas meklējiet depresijascena.lv

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.