Stress izraisa nopietnas sirds problēmas

Līdz 2020. gada beigām ir palikuši nedaudz vairāk kā trīs mēneši, taču šķiet, ka trauksmes un stresa līmenis, ko mēs visi šogad esam pieredzējuši, jau sen ir pārsniedzis visas saprātīgās robežas. Ārsti brīdina, ka pastāvīgs un nekontrolēts stress var nopietni ietekmēt sirds un asinsvadu slimību gadījumu skaita pieaugumu.

Zinātnieki jau sen ir pierādījuši, ka emocionāls stress veicina sirds un asinsvadu slimību attīstību. “Cilvēks, kurš atrodas stresa stāvoklī, ražo noteiktus hormonus – kortizolu un adrenalīnu,” skaidro medicīnas zinātņu doktors, psihoterapeits, ģimenes ārsts Anatolijs Požarskis.

„Un šie hormoni izraisa spazmu, vazokonstrikciju, palielinātu sirds darbību. Tas viss izraisa nopietnas sirds problēmas.”

Cilvēki mēdz teikt: „Man sirds sāka dauzīties kā traka.” Uztraukums patiešām var izraisīt sāpes sirdī un pat infarktu.

“Stress ir viens no lielākajiem riska faktoriem,” atzīmē ārsts Požarskis. „Jautājums, kā ar to tikt galā? Pirmkārt, protams, šādos gadījumos ir nepieciešams meklēt profesionālu medicīnisko palīdzību. Kas attiecas uz profilaksi, es šeit neteikšu neko jaunu – vajag veselīgu dzīvesveidu, pareizu uzturu, sportu vai pastaigas svaigā gaisā.

Un vēl – stresa izturība. Katrs cilvēks uz stresu reaģē atšķirīgi. Viens vairāk vai mazāk mierīgi pārdzīvo nepatikšanas, bet otram stress rada dažādas veselības problēmas. Tas ir atkarīgs no cilvēka uzņēmības, no personības reakcijas uz stresa faktoriem. Bet personība ir raksturs, kuru var mainīt, izmantojot psihoterapiju. Tāpēc šeit ir viens un tas pats padoms – meklēt palīdzību pie speciālista. “

Daudzu ārstu prakse rāda, ka labi pārbaudīti līdzekļi – augu izcelsmes tinktūras – palīdz tikt galā ar trauksmi un mazina stresa ietekmi uz sirdi. Par to runā „ARI Med” klīnikas kardioloģe Marina Kļaviņa. Viņa arī atzīmē, ka stress nopietni ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu – paaugstinās asinsspiediens un var iestāties stāvoklis, kas atgādina sirdslēkmi. Tas jo īpaši attiecas uz sievietēm.

“Centieties izvairīties no stresa situācijām,” konsultē ārste Kļaviņa. „Apmeklējiet psihologus, psihoterapeitus, meditējiet. Protams, jūs varat droši lietot validolu un baldriānu, kā arī citas tinktūras ar baldriāna, vilkābele un māteres kompleksu gadījumos, kad jums jātiek galā ar trauksmi un jānormalizē sirdsdarbība. “

Dabas aptieciņa

Ārstniecības augu iedarbību cilvēce ir pietiekami izpētījusi. Ārstnieciskos un profilaktiskos nolūkos mēs izmantojam saknes un zaļumus, kātiņus un augļus, ziedkopas un sulu. Sasmalciniet, nosusiniet, taisiet uzlējumus! Īpaši iedarbīgas ir ārstniecības augu un augļu alkoholiskās tinktūras.

Tinktūra ir spirta ekstrakts no zālēm. Etanols ir lielisks šķīdinātājs un ļoti efektīvi “iesūc” visus noderīgos komponentus no izejmateriāla.

Vēl viena izcila tinktūru īpašība papildus to efektivitātei ir ļoti ilgs glabāšanas laiks. Parasti tas ilgst vismaz 2-3 gadus. Tas ļauj izmantot izejmateriālus to maksimālās efektivitātes periodā un sagatavot nepieciešamo tinktūras daudzumu līdz nākamajai sezonai.

Visbiežāk eksperti iesaka ārstniecības augu kompleksu, lai tiktu galā ar stresa situācijām: baldriāns, mātere un vilkābele. Šo augu maisījums ir īpaši labs sirdij un asinsvadiem, īpaši stresa gadījumā.

Baldriāns

Baldriāna tinktūra lielā ēteriskās eļļas satura dēļ novērš centrālās nervu sistēmas pārmērīgu uzbudinājumu.

Tam ir arī viegla pretsāpju, miegu veicinoša iedarbība, tas uzlabo gremošanu, paplašina asinsvadus.

Baldriāns atvieglo astmas lēkmes un galvassāpes. To lieto hipertensijas un stenokardijas profilaksei un ārstēšanai.

Vilkābele

Vilkābele mazina trauksmi, uzlabojot smadzeņu skābekļa padevi, tiek uzlabota asinsrite un atmiņa, un reibonis pazūd. Vilkābele cīnās ar aritmiju un tahikardiju, mazina spazmas un nostiprina asinsvadu sienas, samazina spiedienu, palīdz cīnīties ar aterosklerozi, išēmiskām sirds slimībām. To lieto pret menopauzes simptomiem.

Mātere

Mātere mazina nervu uzbudināmību, veicina ātru aizmigšanu, bet tai nav miegu izraisošu īpašību.

To lieto, lai pazeminātu asinsspiedienu, uzlabotu asinsriti un novērstu traucējumus sirds un asinsvadu sistēmas darbā.

Kustība ir spēks

Pēc simtiem un tūkstošiem pētījumu veikšanas zinātnieki ir nonākuši pie secinājuma, ka cilvēki, kam ir aktīvs dzīvesveids un kas mīl kustību, ir daudz mazāk pakļauti stresa sekām tā akūtā un hroniskā formā. Ir lietderīgi ņemt no viņiem piemēru un pievienot dažus papildu elementus savai dienas kārtībai.

Pastaigas ārā, piemēram, parkā, ir ārkārtīgi noderīgas stresa simptomu novēršanai. Ejot jūs tonizējat nervu sistēmu, kļūstat mierīgāks un stiprāks. Pietiks pat ar piecpadsmit minūtēm, lai pārliecinātos, ka jūsu rīcība ir efektīva.

Dejošana un vingrošana lieliski nomierina un atbrīvo no stresa. Dejojot jūs uzmundrināsiet sevi un stiprināsit imūnsistēmu.

Peldēšana, slēpošana vai riteņbraukšana lieliski palīdz mazināt stresu. Galvenais šīs nodarbības veikt brīvā dabā, vislabāk draugu un līdzīgi domājošu cilvēku sabiedrībā.

Vienlīdz svarīgi ir kārtīgi izgulēties pēc tam, kad esat bijis aktīvs visu dienu, jo veselīgs miegs ir priekšnoteikums, lai mazinātu stresu un saglabātu veselīgu sirdi.

Tikai desmit līdz piecpadsmit minūtes dienā, bet regulāri un vienmērīgi! Tas ātri vien dos rezultātu, jūs pamanīsit, kā pāriet nervozitāte un uzbudinājums, un pasaule atkal iegūst krāsas.