Reklāma

Sociālā kampaņā “Es būšu” vērš uzmanību otrreizējo izejvielu izmantošanai jaunu produktu radīšanā

Veicinot sabiedrības izpratni par atkritumu pārstrādes nozīmi, “Zaļā josta” uzsākusi sociālu kampaņu “Es būšu”. Kampaņā uzskatāmi parādīts, ka ikdienā plaši izmantotu lietu izgatavošanā tiek pielietotas šķiedras, kas iegūtas no otrreizējām izejvielām – sašķirotiem un pārstrādei nodotiem atkritumiem. Atkritumu šķirošana ir ne tikai veids, kā ikviens var ietaupīt personīgo naudu par sadzīves atkritumu izvešanu, bet arī likt pamatus ražošanas attīstībai, jaunu produktu izgatavošanai un aprites ekonomikas veicināšanai globāli, “Alūksniešiem.lv” vēsta “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa.

No sašķirotiem atkritumiem tiek iegūti vērtīgi resursi

“Lai arī Latvijā esam panākuši, ka lielākā sabiedrības daļa ir iesaistījusies atkritumu šķirošanā un pret pašu radītajiem atkritumiem izturas atbildīgi, tomēr joprojām ir sabiedrības daļa, kas neizprot pareizas atkritumu apsaimniekošanas nozīmi,” norāda “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa.
Lai kliedētu šo neizpratni, apsaimniekošanas uzņēmums “Zaļā josta” uzsācis kampaņu, kurā iedzīvotājiem uzskatāmi parāda, ka no sašķirotiem atkritumiem tiek iegūti vērtīgi resursi, no kuriem tiek ražotas jaunas lietas, plaša patēriņa preces un pat luksus klases modes preces. Lai to radītu, atliek vien pareizi šķirot atkritumus, nodrošinot to pārstrādi otrreizējās izejvielās.

“Zaļā josta” aktīvi strādā, organizējot izlietotā iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanu. Sadarbībā ar vadošajiem specializētajiem otrreizējo izejvielu savācējiem un pārstrādātājiem, 2020. gada laikā uzņēmums ir pārstrādājis 270000 tonnas stikla, 4500 tonnas plastmasas, 2400 tonnas metāla, 16500 tonnas papīra un 9500 tonnas koksnes.

Plaši vāc 3 plastmasas iepakojuma materiālu veidus

“Latvijā otrreizējai pārstrādei no iedzīvotājiem plaši vāc 3 plastmasas iepakojuma materiālu veidus – PET (polietilēnteraftalātu), HDPE (augsta blīvuma polietilēnu) un LDPE (zema blīvuma polietilēnu). Šo materiālu veids parasti norādīts trīsstūra formas marķējumā uz paša iepakojuma, ļaujot iedzīvotājiem viegli noteikt, vai šis plastmasas iepakojums pēc produkta izlietošanas ir derīgs pārstrādei,” skaidro L. Kubliņa. Savukārt no juridiskā sektora lielos apjomos tiek pieņemti arī citi plastmasas atkritumi, kā piemēram polipropilēns, polistirols, polivinilhlorīds, nodrošinot to pārstrādi otrreizējās izejvielās. Plastmasas iepakojuma galvenā izejviela ir naftas produkti, kas ir neatjaunojams dabas resurss. Nonākot apkārtējā vidē, plastmasas izstrādājumi, atkarībā no to biezuma un sastāva, sadalās pat vairāku simtu gadu laikā, turklāt sadalīšanās galaprodukti, mikroplastmasas daļiņas, turpina piesārņot vidi un veicināt saslimšanas un dzīvu būtņu bojāeju. Plastmasas atkritumu piesārņojums ir nozīmīgs jūras iemītnieku, putnu un dzīvnieku nāves iemesls visā pasaulē. Savukārt, pārstrādājot plastmasas iepakojumus, tiek atgūtas šķiedras, ko plaši pielieto gan plastmasas sadzīves priekšmetu ražošanā, sintētisko šķiedru ražošanā tekstilrūpniecībā, izmanto kā piejaukumu dažādu celtniecības materiālu ražošanā, mašīnbūvē, elektrotehnikas korpusu un detaļu ražošanā un daudz kur citur.

Metāls – lieliski piemērots pārstrādei

“Metāls ir vērtīgākā no izlietotā iepakojuma pozīcijām, kas ir lieliski piemērota pārstrādei. Skārdenes, konservu bundžas, kā arī jebkurš metāla izstrādājums ir piemērots otrreizējai pārstrādei, ja vien iedzīvotāji to atdalīs no piejaukumiem un ēdiena paliekām, un iemetīs konteinerā vieglajam iepakojuma,” norāda L. Kubliņa. Dzērienu skārdenes ir izgatavotas no alumīnija, kura pārstrādes galaproduktus pielieto dažādu vieglmetāla izstrādājumu ražošanā, sākot no ikdienas alumīnija folijas izstrādājumiem, līdz pat augstas tehnoloģijas transportlīdzekļu – ātrvilcienu vai pat kosmosa raķešu būvē. Turklāt, alumīnija izstrādājumu izgatavošana no otrreizējām izejvielām patērē vien aptuveni 5% no nepieciešamā enerģijas un emisiju apjoma, salīdzinājumā ar līdzvērtīga materiāla iegūšanu no pirmreizējiem materiāliem.

Nolietotas elektroiekārtas un baterijas

“Nolietotas elektroiekārtas un baterijas ir visā Latvijā plaši vākti videi kaitīgu preču atkritumi. Nepareizi izmesti, šo preču korpusi apkārtējās vides ietekmē sāk korodēt, un dabā nonāk skābes, sārmi, smagie metāli, indīgas, klimata pārmaiņas veicinošas gāzes un citas ķīmiskas vielas, kas spēj iznīcināt visu dzīvo sev apkārt, kā arī izraisīt akūtas un hroniskas saslimšanas kā dzīvniekiem, tā cilvēkam,” uzsver L. Kubliņa. Tāpēc pareiza elektroiekārtu, izlietoto bateriju, riepu, spuldžu un citu videi kaitīgu atkritumu utilizācija ir īpaši būtiska. Piemēram, apmēram 80% no saplīsuša mobilā tālruņa sastāvdaļām ir pārstrādājamas, ļaujot atgūt gan metālus, plastmasu, dažādus cēlmetālus, kā zelts un sudrabs. Visas šīs komponentes pēc atbilstošas pārstrādes var tikt plaši pielietotas jaunu elektroiekārtu izgatavošanā, atdzimstot jaunā datorā, ledusskapī, kafijas aparātā vai fēnā.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.