Reklāma

Pasaules Dabas fonds aicina atbrīvot Latvijas upes no aizsprostiem

Foto: Estere Rožkalne/ attēlam ilustratīva nozīme

Pasaules Dabas fonds (PDF) aicina atbrīvot Latvijas upes no aizsprostiem, lai atjaunotu upju brīvo tecējumu un ekosistēmu, aģentūru LETA informēja PDF komunikācijas vadītāja Daina Šteinberga.

“World Wide Fund for Nature” (WWF) jaunākajā ziņojumā “Šķēršļu likvidēšanas potenciāls Eiropas upju atjaunošanai” konstatēts, ka Eiropas upes ir visfragmentētākās pasaulē, jo uz tām atrodas vairāk nekā viens miljons šķēršļu. Latvijā tie ir 1200 šķēršļi – vidēji viens šķērslis uz katriem 17 kilometriem (km) upes. Aizsprostu likvidēšanai ir milzīga loma upes brīvā tecējuma un ekosistēmu atjaunošanā.

Ziņojuma mērķis ir noskaidrot, cik lielā mērā būtu iespējams atbrīvot liela un vidēja izmēra upes Eiropas teritorijā no dažādiem aizsprostiem, kas nodara būtisku kaitējumu upju ekosistēmām. Apzināti 30 000 šķēršļi, kuri atrodas uz liela un vidēja izmēra upēm Eiropā, un izvērtēts to brīvteces atjaunošanas potenciāls, pamatojoties uz to upes posmu garumu, ko varētu atjaunot, un upes ekoloģisko stāvokli, ko varētu uzlabot, likvidējot aizsprostus, sacīja Šteinberga.

Pētījumā kopā aplūkoti 3% no aptuveni viena miljona upju šķēršļu Eiropā, secinot, ka 732 objektu, kuri atrodas Eiropas Savienības (ES) teritorijā, nojaukšana ļautu veiksmīgi atjaunot brīvo tecējumu liela un vidēja izmēra upēs aptuveni 11 500 kilometru (km) garumā. Savukārt 6628 upes Eiropā tika identificētas kā ūdens ceļi ar labām savienošanas iespējām, tādējādi kopumā aprēķināti gandrīz 50 000 upju kilometru ar augstu brīvteces atjaunošanas potenciālu.

WWF publicētajā ziņojumā eksperti apliecina, ka Latvijā atrodami 18 upju aizsprosti, kurus nojaucot varētu veiksmīgi atjaunot upju brīvteci 411 km garumā. Valstī kopumā uz upēm ir aptuveni 1200 dažādu šķēršļu – veci dzirnavu aizsprosti, dažāda veida slūžas, nepārvaramas caurtekas zem tiltiem, cilvēku veidoti akmeņu krāvumi peldēšanās un lauku apūdeņošanas vajadzībām. Līdz šim neviens no šiem aizsprostiem nav ticis nojaukts.

Latvijas Hidroekeoloģijas institūta pētnieks Matīss Žagars uzsvēra upju aizsprostu nelietderīgumu, norādot, ka Latvijā ir palikušas vien dažas cilvēku neskartas ūdenstilpes. Dažāda veida aizsprosti upes ir sadrumstalojuši, un lielākā daļa no tiem vairs nesniedz labumu ne dabai, ne cilvēkiem. “Upes ir salīdzināmas ar cilvēka asinsriti, un ir svarīgi, lai tās netiktu aizsprostotas un varētu pildīt savas funkcijas,” pauda Žagars.

Pētnieks skaidroja, ka aizsprostu likvidēšana ir ātrākais, vienkāršākais un lētākais upju ekosistēmu atjaunošanas veids. Šo pasākumu efektivitāte ir pārbaudīta, likvidējot aizsprostus citviet pasaulē. Dažu mēnešu laikā pēc aizsprostu likvidēšanas upe atgūst savu sākotnējo teritoriju, ūdens kvalitāte strauji uzlabojas, meži atjaunojas, ūdens un sauszemes savvaļas dzīvnieku skaits strauji pieaug, kā arī cilvēks iegūst funkcionālas upes priekšrocības.

“Šķēršļu likvidēšana upēs ir galvenais līdzeklis, lai atjaunotu upju funkcionalitāti,” sacīja PDF Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena. Viņa piebilda, ka, lai sasniegtu Zaļā kursa mērķus – uzlabot Latvijas saldūdens kvalitāti, kas ir zem vidējā Eiropā, un izveidot daudzveidīgu ainavu, kas ļauj dabai un cilvēkiem pielāgoties klimata pārmaiņām -, ir jāpievērš uzmanība upēm un jāsāk tās atbrīvot no šķēršļiem, kas tajās ir sakrājušies pēdējā gadsimta laikā.

Netraucēta upju tecējuma atjaunošana palīdzētu sasniegt bioloģiskās daudzveidības mērķus un atjaunot virszemes ūdeņu labo stāvokli, tāpēc šķēršļu novākšana būtu jāveic bez kavēšanās, norāda PDF.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.