Kā atpazīt un izskaust nejaukās sēnītes

Ja sēnes mežā iepriecina teju ikkatru, tad sēnīšu slimības – nagos, uz kājām, rokām vai galvas ādas – rada vienīgi nepatīkamas sajūtas. Taču, lai uzsāktu efektīvu terapiju, sēnītes vajag pamanīt iespējami agrīnā stadijā, kā arī ātri un precīzi diagnosticēt. 

Kāpēc tas ir tik svarīgi un kā to izdarīt?  “Jau iestājoties siltajai sezonai, aptiekas apmeklētāji krietni biežāk  uzdod jautājumus par sēnīšu slimību ārstēšanu un pretsēnīšu medikamentiem. Nēsājot atvērtus apavus, sēnīšu infekcija uz nagiem vai kājām kļūst pamanāma, turklāt vasarā notiek arī pastiprināta svīšana, kas veicina sēnīšu slimību attīstību,” stāsta Mēness aptiekas farmaceite Ieva Virza. Lai diezgan grūti ārstējamās sēnīšu infekcijas nesagādātu raizes ilgtermiņā, farmaceite iesaka ievērot četrus svarīgus nosacījumus.

Jāuztur vai jāstiprina organisma imunitāte, gan lietojot uzturā vairāk augļu un dārzeņu, gan ņemot talkā aptiekā nopērkamos uztura bagātinātājus ar C vitamīnu, zivju eļļu, ehināceju, ķiploku vai speciālos kompleksos preparātus ādas, matu un nagu veselībai, kas satur visus nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas.

Sēnīšu infekcijas ārstēšana jāuzsāk, parādoties pirmajiem simptomiem – tad ir lielāka iespēja, ka sēnīšu slimība tiks veiksmīgi apturēta vai ierobežota. Pretsēnīšu preparātu piedāvājums aptiekās ir plašs – šķidrumi, pilieni, krēmi, aerosoli, ārstnieciskās nagu lakas, geli, pūderi, aplikatori. Ir preparāti, kas satur dabiskas vielas, piemēram, tējas koka eļļu, priedes eļļu, salvijas, struteņu, kumelīšu ekstraktus, glicerīnu. Preparāti, kas satur ķīmiskas vielas, var būt gan bezrecepšu, piemēram, klotrimazols, ciklopiroks, naftifīna hidrohlorīds un citi, kurus var lietot pēc farmaceita konsultācijas, ievērojot lietošanas noteikumus un ilgumu, gan arī recepšu medikamenti, ko ārsts izraksta pēc konsultācijas un laboratoriskiem izmeklējumiem.

Jāatceras par profilakses un higiēnas pasākumu kopumu, kas palīdz izvairīties no sēnīšu infekcijām. Kā palīglīdzekļi aptiekās ir nopērkami profilaktiski pretsēnīšu aerosoli, krēmi, pūderi, kas lietojami dodoties uz vietām, kur pastāv lielākais inficēšanās risks, piemēram, uz baseinu, pludmali vai publisko pirti. Šie preparāti ne vien mazina risku inficēties, bet arī samazina svīšanu, atjauno ādas veselību. 

Svarīgi pareizi ārstēt hroniskas slimības. Pacientiem ar perifērās asinsrites traucējumiem vai diabētu audiem ekstremitātēs un galvā ir traucēta skābekļa piegāde. Tas veicina sēnīšu slimības izplatību. Bieži sēnīšu slimības piemeklē arī seniorus, kuriem ir sliktāka asinsrite, tāpēc noteikti jālieto ārsta izrakstītās zāles vai, piemēram, ginko bilobu saturošu preparātu, kas arī palīdz uzlabot asinsriti. Katram sēnīšu veidam nepieciešama atbilstoša ārstēšana, tādēļ tik svarīga ir sēnīšu slimību diagnostika un konsultācija, kā arī sadarbība ar speciālistiem – ārstu un farmaceitu, un visu ārstēšanas norādījumu rūpīga ievērošana. 

Kādēļ svarīga pareiza diagnostika? 

“Laboratoriska sēnīšu izmeklēšana ir nepieciešama, jo, apskatot bojāto vietu, ne vienmēr var pareizi noteikti diagnozi. Iespējama arī pseidomikoze, kuras simptomi ir līdzīgi kā sēnīšu infekcijai. Tieši šādos gadījumos – lai atšķirtu īstu sēnīšu infekciju no neīstas – diagnostika ir īpaši nozīmīga. Tikai tad, ja kāds no sēnīšu infekcijas izraisītājiem ir laboratoriski apstiprināts, var apjaust radīto bojājumu dziļumu. No tā būs atkarīga ārstēšanas shēma, ilgums un arī efektivitāte,” skaidro Centrālās laboratorijas vadītāja, ārste Jana Osīte. 

Kur tieši mājo sēnīšu infekcijas?

Sēnīšu slimības var skart jebkuru orgānu, bet visbiežāk tiek inficēta āda un ādas derivāti – mati un nagi. Tie ir kā barjera, kas pasargā organismu no ārējās vides negatīvās ietekmes, tostarp baktērijām un mikrobiem. Sēnītes, kas rada bojājumus, ir klīniski nozīmīgas un tās iespējams precīzi noteikt, veicot laboratoriskus izmeklējumus. “Plaši sastopama sēnīšu izraisītā infekcija ir onihomikoze, kas var skart vienu vai vairākus kāju un roku nagus. Infekcija var attīstīties naga matricē, gultnē vai plātnītē. Kāju nagus onihomikoze skar galvenokārt to lēnās augšanas, biežākas traumu iespējamības, ģenētiskās predispozīcijas, pastiprinātas svīšana jeb hiperhidrozes vai psoriāzes dēļ. Raksturīgi, ka onihomikoze biežāk ir vīriešiem nekā sievietēm, kamēr Candida izraisītās infekcijas biežāk novēro sievietēm. Citas klīniski nozīmīgas sēnīšu sugas ir Trichophyton mentagrophytes un Microsporum canis,” stāsta ārste.

Sēnītes piemeklē, neatkarīgi no vecuma

Tas tiesa – biežāk kāda no sēnīšu slimībām novērojama cilvēkiem ar perifēro asinsvadu nepietiekamību, imunoloģiskām slimībām, cukura diabētu, turklāt cukura diabēta slimniekiem risks iegūt onihomikozi ir divas līdz pat trīs reizes lielāks. Lai gan pieaugušos sēnītes skar krietni biežāk, tomēr arī bērni no šīm infekcijām nav pasargāti. Bērniem sastopamas tādas sēnīšu izraisītās ādas un matu slimības, kā kailā ēde jeb mikrosporija un cirpējēde jeb trihofītija. Jauniešiem un pieaugušajiem samērā bieži var konstatēt klijveida ēdi – ķermeņa augšdaļā redzami sārti, hiperpigmentēti, brūngani plankumiņi ar sīku zvīņošanos virspusē, kas var saplūst, veidojot lielākus perēkļus. Saules vai ultravioleto staru ietekmē sēnīte iet bojā, un šo hiperpigmentēto plankumu vietā rodas balti plankumi.
Pieaugušajiem visbiežāk diagnosticē rubromikozes un epidermofītijas ar ādas un nagu bojājumiem. Pēdu un plaukstu āda lobās, veidojas plaisas, erozija. Raksturīgās sūdzības ir sāpes un nieze. Ja sēnīte attīstās gludajā ādā, var novērot viegli pietūkušus ādas laukumus ar gaišāku centru un tumšāku valnīti apkārt.

Kā tās izpētīt?

“Ārsti zina, ka, piemēram, jau pieminētās onihomikozes pazīmes var līdzināties vairākām citām nagu slimībām, kas ne vienmēr ir saistītas ar sēnīšu infekciju, tāpēc, pirms ārstēšanas uzsākšanas, laboratorisks apstiprinājums ir obligāti nepieciešams. Negatīvs izmeklējuma rezultāts gan neizslēdz to, ka sēnīšu infekcijas nav. Tiešā mikroskopija šādos gadījumos mēdz būt negatīva līdz par 10% izmeklējumu, savukārt kultūras uzsējums – līdz 30 % gadījumu. Šādi rezultāti var būt saistīti ar kļūdu parauga ņemšanā un sadalīšanā, kā arī tad, ja cilvēks jau lieto kādu pretsēnīšu medikamentu (arī bezrecepšu),” norāda Jana Osīte.

Latvijā plaši izmanto divas metodes – tiešo mikroskopēšanu pēc kālija hidroksīda pievienošanas paraugam un uzsējumu uz Saburo barotnes. Šīs ir visā pasaulē pieņemtas standarta metodes sēnīšu infekciju izmeklēšanā. Tiešās mikroskopijas ceļā var atklāt sēnītes klātbūtni, tomēr, lai identificētu specifisko patogēnu, ir jāizmeklē uzsējums.Vēl viena diagnostikas metode ir biopsija, kad materiālu mikroskopē, izmantojot PAS krāsojumu. Pasaulē šī metode pierādījusi augstu precizitāti, tomēr Latvijā to tik pat kā neizmanto. 

Izmeklējuma precizitātei – liela nozīme

“Mēs veicam patogēnu sēnīšu diagnostiku, kas ļauj ļoti ātri un precīzi noteikt 12 dažādu sēnīšu klātbūtni izmeklējamā paraugā. Šāds tests tiek veikts ar jaunākās paaudzes reālā laika polimerāzes ķēdes reakcijas DermaGenius Multiplex metodi. Ar šo metodi iespējams identificēt vairāk nekā 95% klīniski nozīmīgu sēnīšu jeb dermatofītu, kas izraisa plaša spektra nagu, ādas un matu slimības. 

Testēšanas pamatā ir patogēno organismu genoma fragmentu klātbūtnes noteikšana cilvēka bioloģiskajos materiālos – ādā, nagos, matos. Ar jaunu diagnostikas iespēju var noteikt arī Candida albicans jeb raugveida sēnes, kas biežāk izraisa infekciju roku nekā kāju nagos, un tās ir arī izplatītākais onihomikozes izraisītājs roku nagiem. Sievietēm šo slimību novēro biežāk nekā vīriešiem, tā ir aktuāla arī cilvēkiem ar hronisku gļotādu kandidozi.

Pašlaik mūsu laboratorijā nosakām arī dermatofitu DNS polimerāzes ķēdes reakcijas, ko plaši izmanto pasaulē. Šīs metodes priekšrocība ir precizitāte un ātrums – atbildi var saņemt jau pēc pāris dienām. Tātad – ātrāk uzsākt atbilstošu ārstēšanu, lai nepatīkamo kaiti uzveiktu,” teic laboratorijas vadītāja. 

Līga Ribkinska