Reklāma

Alūksnē atzīmē nacionālo puzļu dienu

Šodien, 29. janvārī, ir nacionālā puzļu diena, un par godu šim notikumam Alūksnes un Apes novada fonds sarūpējis dāvanu – vairākas puzles, ko interesentu grupas var saņemt Alūksnes novada Sabiedrības centrā, iepriekš piesakoties.

Savukārt, lai gūtu priekšstatu, par to, cik smalka ir šī prāta mežģa salikšana, Sabiedrības centrā izliktas apskatei darbinieces alūksnietes Vizmas Supes saliktās puzles. Tas ir viens no viņas vaļaspriekiem.

Intelektuāla izklaide

Vizma Supe zina stāstīt par puzļu izcelsmi. “Puzli var dēvēt par mozaīku, kas sastāv no vairākiem kopā savietojamiem gabaliņiem, kuri parasti kopā veido attēlu. Tiek uzskatīts, ka pirmo puzli 1760. gadā izgatavoja gravieris un kartogrāfs Džons Spilsberijs Londonā. Izmantodams vienu no savām kartēm, viņš no koka plāksnes izzāģēja valstu kontūras. Spilsberija mērķis bija radīt izglītojošu rotaļlietu, kas palīdzētu britu bērniem apgūt ģeogrāfiju,” stāsta Sabiedrības centra darbiniece, akcentējot, ka tas vien norāda, ka puzle nav tikai vienkārša izklaide vai laika pavadīšanas veids – tā ir intelektuāla nodarbe.

Kā zināms, šīs mozaīkas mēdz būt ar visdažādāko gabaliņu skaitu un līdz ar to – grūtības pakāpi to salikšanā. Izrādās, patlaban pasaulē lielākā komerciāli ražotā puzle ir spāņu kompānijas “Educa Borra” ražotā ar 24 000 gabaliņu. Tāpat pasaulē pieejamas visdažādāko formu puzles, pat trīsdimensiju.

Aizraušanās jau 10 gadus

“Pirmo puzli no 1000 gabaliņiem saliku 2011. gadā. To izdarīt nebija sarežģīti, jo katri 25 gabaliņi bija marķēti ar alfabēta burtiem. Vajadzēja tikai sašķirot, un attēls veidojās ātri. Nākošo salikšana vairs negāja tik gludi, jo tās vairs nebija marķētas, taču aizraušanos tas nav mazinājis. Pagājušajā gadā izaicināju sevi iegādāties sarežģītākas grūtības pakāpes puzli no 2000 gabaliņiem,” stāsta V. Supe. Visas viņas saliktās mozaīkas pašlaik ir Sabiedrības centrā, to nav daudz, bet ļoti skaistas. Ainavas, ziedi, klusās dabas.

Interesentiem alūksniete iesaka savu darbošanās sistēmu, kas ļauj koncentrēties un disciplinē. “Vispirms atlasu gabaliņus, kas paredzēti attēla ārmalai, tad pārējos pēc krāsas un formas sašķiroju vairākās atsevišķās kārbiņās. Izvēlos galveno attēloto priekšmetu, un darbs var sākties,” iesaka puzļu licēja.

Liels laika zaglis

Vizmas kundze uzskaita, ka vaļasprieks mazina stresu, uzlabo atmiņu, izkliedē negatīvas emocijas, veicina radošu domāšanu un uzlabo smadzeņu darbību.

“Vienīgais jāatceras tas, ka puzle ir liels laika zaglis. Pārāk aizrauties nedrīkst, laikus jānoliek malā, jo ir taču arī citi darbi. Vislabākā ir nesteidzīga radīšana, kad nav noteikts beigu termiņš. Bet pavadītais laiks vienmēr atmaksājas ar radīšanas prieku,” vērtē Vizma.

Ko darīt ar salikto?

Bet ko darīt ar salikto attēlu? “Ir atvieglota sajūta, gandarījums un nedaudz skumji. Var uzmanīgi ielīmēt visus puzles gabaliņus, lai attēls turpmāk priecē pašu un citus. Var izjaukt un salikt atpakaļ kārbā, kur tā gaidīs nākamo radīšanu. Un var steigties uz veikalu iegādāties nākamo,” saka V. Supe.

Alūksniete pagaidām vēl nav atradusi labāko vietu savu salikto puzļu izvietošanai mājās, taču noteikti to darīs, jo mozaīkas ir gluži kā mākslas darbi, kas iepriecina.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt