Reklāma

Reģistrēto laulību skaits turpina samazināties

Attēlam ilustratīva nozīme
Foto: Pexels

Šī gada deviņos mēnešos Latvijā reģistrētas 8694 laulības, kas ir par 1865 laulībām jeb 18% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pēc vasaras sezonālā laulību pieauguma septembrī laulību skaits salīdzinājumā ar augustu samazinājās par 44%. 

Salīdzinot ar 2019.gadu, kad šis samazinājums bija par 42%, kritums šogad noticis straujāk. Šī gada septembrī tika reģistrēts par 10% mazāk laulību nekā pērn septembrī.

Vislielākais laulību skaita samazinājums salīdzinājumā ar 2019.gada datiem bija maijā un jūnijā, kad katru mēnesi tika reģistrēts par apmēram 500 laulībām mazāk – attiecīgi kritums par 52% un 37%. 

CSP skaidro, ka reģistrēto laulību skaita sarukumu ietekmēja ārkārtējās situācijas ieviešana vīrusa Covid-19 izraisītās pandēmijas dēļ.

LEAT jau ziņoja, ka oktobra sākumā nepilnas nedēļas laikā tika savākti vajadzīgie 10 000 parakstu, lai skatīšanā Saeimā nonāktu iniciatīva par ārpuslaulības esošo dzīvesbiedru savienību atzīšanu likumā.

Iniciatīvas mērķis ir aicināt likumdevēju pieņemt tiesisko regulējumu ārpus laulības savienībā dzīvojošu pāru tiesiskai atzīšanai un sociālajai aizsardzībai, ņemot vērā, ka arvien biežāk ģimenes attiecības tiek veidotas ārpus laulības institūta. Piemēram, 2019.gadā Latvijā piedzima 7209 bērni jeb nepilni 39% no visiem dzimušajiem, kuru vecāki nav bijuši laulībā, norāda piedāvājuma autori.

Iniciatīvas iesniedzēji aicina likumdevēju pieņemt jaunu tiesisku regulējumu, ieviešot jēdzienu “dzīvesbiedri” un “dzīvesbiedru savienība” Latvijas tiesību aktos, kas apzīmētu pastāvīgi kopā dzīvojošus cilvēkus un divu cilvēku kopdzīvi, kuri nedzīvo laulībā, bet atrodas kopdzīvē un uzskata sevi par ģimenes locekļiem.

Tiek rosināts nodrošināt dzīvesbiedru pāriem iespēju reģistrēt savas attiecības atvieglotā kārtībā, paredzot attiecību reģistrēšanu pie zvērināta notāra, tai skaitā izmantojot notāru attālināto pakalpojumu iespējas. Likumdevējam arī jāparedz tiesisks regulējums tiem gadījumiem, kad nelaulāti pāri nav reģistrējuši savas attiecības rakstiski, tomēr pāra attiecībām ir ģimenes dibināšanas raksturs, piemēram, kopīga bērnu apgādība, kopīgas mājsaimniecības uzturēšana vai ilgstošas faktiskās attiecības. Šādos gadījumos pāriem ir jābūt tiesībām tikt atzītiem par ģimeni un izmantot no tā izrietošās tiesības uz ģimenes aizsardzību, teikts iniciatīvā.

Juridiska kopdzīves dzīvesbiedru savienības atzīšana sniegs atbalstu visām Latvijas ģimenēm, dodot tām drošības sajūtu. Tiks novērsti gadījumi, kad, izbeidzoties attiecībām, kāda no attiecībās esošajām personām tiek nepamatoti materiāli aizskarta, piemēram, paliekot bez ienākumiem un mājokļa, kas nodrošinātu personu sociālo aizsardzību, skaidrots iniciatīvā.

Izmaiņas arī mazināšot nepieciešamību personai vērsties pie pašvaldības pēc sociālās palīdzības pakalpojumiem. Tas novērsīs arī gadījumus, kad, vienam no dzīvesbiedriem nomirstot, otram par tiesībām uz mantojumu ir jāveic 60 reizes lielākas valsts nodevas, kā tas ir pašreiz, skaidro rosinājuma autori.

Paredzēts, ka šādi grozījumi veicinās ģimeņu drošības sajūtu, jo ārkārtas brīdī cilvēkiem būs iespēja būt klāt, kad otra veselība ir kritiskā stāvoklī, kā arī sniegt tiesības pieņemt lēmumu, ja otrs dzīvesbiedrs to nespēj pieņemt pats. Tas aizstāvēs bērnu intereses, īpaši aizgādības jautājumos. “Visbeidzot, dzīvesbiedru un dzīvesbiedru savienības atzīšana veicinās drošības sajūtu ikvienam Latvijas iedzīvotājam, sniegs atbalstu visām Latvijas ģimenēm un veicinās lielāku piederības sajūtu Latvijai,” teiks kustības “Dzīvesbiedri” pieteiktajā iniciatīvā.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Pievieno komentāru