Laika šūpoles

Laika šūpolēs ielikta diena

Viss Dieva vēlētais mūžs

Debesu jumā mēnestiņš braukā

Dilstošais svārciņš tam īss.

Izdeg svece pilošām asarām,

Domas klejo pa zilajām vasarām,

Diena šūpojas zīda diegā

Laika šūpolēs iekārtās

Aizbrauc mēnestiņš svārciņā īsā,

Rīta ausma pie azaida sauc

Mūža dienas soli pa solim

Debesu laktā vakaru kaļ.

Baltajam sniegam

Baltā sniegā iegrimu kā miegā

Un sajutu kā glāsta kaķpēdiņas

Rozā pēdiņas no saules nokāpušas

Zemes dzīlēm izlīdušas..

Pastaigājas ziemas dienā baltā

Rozā kaķpēdiņas- neaizmigušas!

Krita pārsliņa, iekrita pēdā,

Iekrita sirdī, kusa kā pirtī.

Palika lāsīte…

Malās pārsliņa Dieva dzirnavās

Mala manu un tavu mūžu,

Iekrita matos- sudrabā pārvērtās…

Aiz loga snieg, un diena mieg

Un domas rimti sapņos brien,

Tur ir tik silti un viegli.

Nemodini mani, kamēr vēl snieg,

Paliec pie manis, atkausē ledu jo liegi,

Jo dvēselē brien.