Alūksniešiem.lv redakcija
Lapkriša, Lietus, veļu jeb zemlikas mēnesis.
Ticējumi saka, kāds laiks 1. oktobrī, tāds būs rudens.
Mūsu pusē 2. datumā svecīšu vakars.
Nākamā 3. oktobrī skolotāju diena.
Kāds ir 14. oktobris, tāda ziema.
Mūsu senči 28.oktobrī atzīmēja Simjūda dienu. Tā ir centrālā veļu laika diena.
Simjūdos nebrauca, negāja un arī neaicināja ciemos. Ja kāds viesis tomēr ieradās, viņu nemieloja. Tieši oktobris bija veļu godināšanas laiks. Tas ir laiks, kad veļi viesojas virszemē- visvairāk naktīs, bet miglainā laikā arī dienās. Tas ir laiks, kad mirušo gari nāk apciemot mājās, kurās dzīvojuši, ieskatās pa logiem, jo grib zināt kā jūtas dzīvie.
Vēl 31. oktobris- diena, kura paģērē pāreju uz ziemas laiku. Pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu atpakaļ.
Oktobris ieiet arī labo darbu nedēļas zīmē. Labie darbi vienmēr ir uzteicami, tikai žēl, ka uz tiem jāmudina un par tiem tiek skaļi runāts. Patiesībā tam būtu jāizaug no ģimenes, no sirds dziļumiem no mīlestības uz savu tuvāko. Šajā sakarā gribu vēl piezīmēt vienu atziņu, kuru esmu paņēmusi kā devīzi „Dievam nav citu roku kā vien tavējās’’.
Oktobra ziedu kalendārā
Miķelītes un Mārtiņrozes cēlās.
Vēlziede dullā ziedētāja,
Zīļu lietus spēlētāja.
Vasaras dzīres beigušās
Un veļu godi sākušies,
Tik saule pa mākoņu lūku
Pabāž vēl kādu staru.
Oktobris uzliek sev sīpolu kroni,
Atmiņām atstājot Jāņu kroni.
Starp sārtajiem pīlādžu ķekariem
Vēl gribas būt jauniem un mīlošiem.
Ieva Pētersone
Reklāma