Reklāma

Aicina sekot līdzi tiešsaistes diskusijai: “Kur ņemt naudu Latvijas reģionu uzņēmējiem”

Pēdējo trīs gadu laikā vairāk nekā puse uzņēmēju reģionos mēģinājuši iegūt finansiālu atbalstu biznesa uzsākšanai vai attīstīšanai, liecina SKDS pētījums. No tiem trešdaļai finansējumu iegūt neizdevās, tādējādi plānotā saimnieciskā darbība tika iesaldēta vai pilnībā pārtraukta. Un tā ir tikai aisberga redzamā daļa, jo vēl ir daļa mazo uzņēmumu, kuri, izvērtējot savas iespējas iegūt finansējumu, pieteikumus aizdevumam neiesniedz vai nemaz nezina, kur pēc tā vērsties.

No tiem respondentiem, kuri pēdējo trīs gadu laikā ir mēģinājuši iegūt finansiālu atbalstu savas uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstīšanai, lielākā daļa ir bijuši SIA jeb sabiedrības ar ierobežotu atbildību (52 %), 20 % zemnieku saimniecības, bet 18 % – pašnodarbinātas personas. Visbiežāk prasītā summa ir līdz 20 000 eiro gan apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, gan investīcijām.

Visbiežāk respondenti pēc aizdevuma vērsušies bankā (42 %), pārējie – pie nebanku kredītdēvējiem, krājaizdevu sabiedrībām, LAD un LEADER projektos, rakstījuši projektus grantiem paši, ALTUM un citur. Tie aptaujātie, kuriem neizdevās iegūt finansējumu kā biežāko atteikuma iemeslu minējuši nepietiekami kredītnodrošinājumu un līdzfinansējumu. Lai arī retāk, taču tiek minēti arī citi iemesli – birokrātiskais slogs, jauns uzņēmums un zemi novērtēta ideja.

Problēma ar finansējuma pieejamību reģionos nav tikai tāpēc, ka bankas vai citi finansētāji atteiktu aizdevumu – ja bilance vai bizness nav sakārtots pēc kreditētāja noteiktiem kritērijiem, tad tas ir tikai pašsaprotami. Vienlaikus reģionos ir daudz mazo uzņēmēju, mājražotāju, kuri, visticamāk, nekad netiks cauri esošam kritēriju sietam. Vēl viena reģionālas tautsaimniecības problēma ir banku tehniska nepieejamība – jo tālāk no Rīgas, jo grūtāk saņemt kredītu bankā. Lai veicinātu Latvijas reģionu konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi, mazinātu emigrācijas riskus, ir nepieciešami jauni, caurspīdīgi kreditēšanas mehānismi, kas ļautu par sapratīgiem procentiem saņemt aizdevumus arī maziem uzņēmumiem.

“Šobrīd Latvijas reģionos faktiski vienīgie nebanku sektora aizdevēji ir kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības, tomēr arī to darbība ir ierobežota, nespējot pilnībā apmierināt reģiona uzņēmēju vajadzības. Vienlaikus citās ES valstīs likumiskas alternatīvā finansējuma formas jau daudziem uzņēmumiem lauku teritorijās ļāvušas atsperties, kāpinot ražošanas jaudas, paplašinot piedāvāto pakalpojumu vai produktu portfeli, kā arī modernizējot procesus. Ja var tepat kaimiņos – Lietuvā, tad vajadzētu varēt arī Latvijā,” stāsta projekta Reģiona Finanses Reģiona Uzņēmējdarbībai vadītāja un biedrības Lauku Attīstības Partnerība padomes priekšsēdētāja Kristīne Ragaine-Volnianko.

Lai sekmētu finanšu resursu pieejamību reģionos un reģionālo attīstību kopumā, būtisks ir valsts un likumdevēju atbalsts – vienots virziens un attiecīgi izstrādāti instrumenti, kas likumiski ļautu darboties un izsniegt konkrēti uzņēmējiem un uzņēmējdarbībai paredzētus, komercbankām līdzvērtīgus aizdevumus arī citiem, alternatīviem aizdevējiem.

Tāpēc šodien no plkst. 11.00-13.00 tiešraidē iespējams sekot līdzi arī diskusijai: “Kur ņemt naudu Latvijas reģionu uzņēmējiem: par un pret kooperatīvām krājaizdevu sabiedrībām un citiem alternatīviem finansētājiem” tiešsaistē https://www.segums.lv/tiesraide/ vai sabiedriskā medija https://replay.lsm.lv/lv mājaslapā.

Diskusijā piedalīsies:

·         Nora DambureFinanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Uzraudzības departamenta direktore 

·         Kristaps SomsEkonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors

·         Aija ZitcereFinanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktore

·         Pēteris StrautiņšLuminor bankas ekonomists

·         Kristīne Ragaine-Volnianko, projekta Reģiona Finanses Reģiona Uzņēmējdarbībai (RFRU) vadītāja, biedrības Lauku Attīstības Partnerība padomes priekšsēdētāja

·         Arnis Kaktiņš, pētījumu centra SKDS direktors

·         Ēriks ČodersAllažu Saime KKS valdes priekšsēdētājs un biedrības Krājaizdevu apvienība (KAA) valdes priekšsēdētājs

·         Vents Armands KrauklisValkas novada domes priekšsēdētājs un KKS Ziemeļvidzeme izveides iniciators

·         Jānis LivčānsZosēnu KKS valdes priekšsēdētājs

·         Dāvis Volksons, SIA Damson, zīmola Rorbo siltās grīdas valdes loceklis

·         Jānis Zilvers, zemnieku saimniecības Pīlādži īpašnieks

Diskusiju moderēs žurnālists Jānis Domburs.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Pievieno komentāru