Reklāma

5G tīkli: 39 % eiropiešu domā, ka tie ir droši, 21 % uzskata, ka tie ir kaitīgi

Foto: Unsplash/ attēlam ilustratīva nozīme

Saskaņā ar Deloitte veiktu pētījumu viedokļi par jauno 5G tehnoloģiju ir pretrunīgi. Tāpēc ir vajadzīgi vēl citi pētījumi, un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) debatēs tika apspriestas pilsoniskās sabiedrības organizāciju bažas par šo jautājumu.

Vai 5G tehnoloģija ir bīstama mūsu veselībai un videi, vai droša? Deloitte pētījums, kas 2020. gadā veikts 12 Eiropas valstīs, liecina: 39 % aptaujāto domā, ka 5G tehnoloģija nekaitē veselībai, 21 % uzskata, ka tā ir kaitīga, un 40 % respondentu nav viedokļa. Ņemot vērā Eiropas iedzīvotāju bažas, Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētās nodaļas (TEN) 2021. gada 20. jūlija debatēs tika aplūkotas 5G tehnoloģijas priekšrocības un trūkumi, it īpaši saistībā ar tās ietekmi uz sabiedrību un vidi.

Pēdējo gadu laikā pilsoniskās sabiedrības organizācijas gan Eiropas Savienībā, gan citās valstīs ir brīdinājušas par iespējamām negatīvām sekām un krīzēm, ko varētu izraisīt nelīdzsvarotās attiecības starp privātpersonu tiesībām un interesēm, no vienas puses, un korporāciju un publisko iestāžu interesēm, no otras puses,” izteicās TEN specializētās nodaļas priekšsēdētāja Baiba Miltoviča.

5G tīkli jau darbojas

Kopš 2019. gada sākuma darbojošos 5G tīklu skaits gan Eiropā, gan ārpus tās ir ievērojami palielinājies. Līdz 2020. gada septembra beigām 5G komercpakalpojumi bija ieviesti 18 valstīs (ES-27 plus Apvienotā Karaliste): Apvienotajā Karalistē, Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Čehijas Republikā, Dānijā, Itālijā, Īrijā, Latvijā, Nīderlandē, Polijā, Rumānijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Vācijā un Zviedrijā.

Eiropas Komisija jau ir risinājusi 5G tīkla kiberdrošības jautājumu, bet tā ietekmei uz sabiedrību un vidi pievērsusi mazāku uzmanību. Lai arī zinātnieku kopienā viedokļi atšķiras, kopumā valda vienprātība, ka ir nepieciešama 5G turpmāka apzināšana un izpēte: nav šaubu, ka jaunās frekvences nozīmē jaunu ietekmi un mijiedarbības veidus ar cilvēka ķermeni.

Līdztekus topošajām tehnoloģijām, kuru lietojumu tie atvieglo, 5G tīkli rada nenoteiktību, zinātnisku risku un sekas, kas joprojām nav ne redzamas, ne pienācīgi novērtētas. Mums ir vajadzīga atbilstīga prognozējoša pārvaldība, kas Eiropas tiesību aktiem piemērotu piesardzības principu. Ir pienācis laiks elektronisko sakaru nozarei, tāpat kā citām uzņēmējdarbības nozarēm, kļūt ilgtspējīgai un atbildīgai,” sacīja Dumitru Fornea (Dumitru Fornea), ziņotājs izstrādes procesā esošajam EESK atzinumam “5G ekosistēmas ietekme uz sabiedrību un vidi”.

Būdams uz tā paša viļņa, EESK atzinuma izpētes grupas priekšsēdētājs Aurels Laurenciu Plosčanu (Aurel Laurențiu Plosceanu) norādīja: “Tā kā šīs jaunās tehnoloģijas strauji progresē, gan sabiedrība kopumā, gan organizēta pilsoniskā sabiedrība attīstītajās valstīs ir uzsvērusi, ka jāpaātrina interneta infrastruktūras attīstība. Tomēr joprojām nav panākts vispārējs konsenss par to, kā šīs tehnoloģiskās sistēmas ietekmēs vidi, dzīvos organismus un cilvēku pilsoniskās tiesības.

Iespējamie riski attiecībā pret ieguvumiem

Tādēļ bija nepieciešamas visaptverošas debates ar plašu ieinteresēto personu loku, lai apzinātu priekšlikumus tiesiskā regulējuma uzlabošanai un apsvērtu vajadzību izstrādāt jaunus drošības standartus, kuru pamatā būtu kumulatīvā ekspozīcija.

Eriks van Ronhens (Eric van Rongen) no Starptautiskās komisijas aizsardzībai pret nejonizējošo starojumu (ICNIRP) uzskata, ka vienīgie pierādījumi par iespējami kaitīgu ietekmi izriet no temperatūras paaugstināšanās virs robežvērtībām un no nervu stimulācijas, bet nav pierādījumu, ka radiofrekvences elektromagnētiskais starojums izraisa tādas slimības kā vēzis.

Pretēju viedokli pauda Rumānijas STOP 5G Koalīcijas pārstāve Madalina Apostola (Mădălina Apostol) un Eiropas STOP 5G Alianses pārstāvis Maurīcio Martuči (Maurizio Martucci).

M. Apostola aicināja nekavējoties apturēt 5G ieviešanu, uzsverot, ka šī tehnoloģija ievērojami palielinās pakļautību radiofrekvences starojumam, kas ir izrādījies kaitīgs cilvēku veselībai un videi. Cilvēki ir 5G izmantoto resursu likumīgie īpašnieki, piemēram, attiecībā uz frekvencēm, ēkām un datiem, un viņiem vajadzētu būt tiem, kas lemj par 5G ieviešanu, pamatojoties uz brīvu un pilnībā apzinātu piekrišanu, “sociālās licencēšanas” veidā kopienas līmenī, pēc tam, kad ir publiskoti radiācijas emisiju dati un ar tām saistītie riski.

M. Martuči videovēstījumā norādīja, ka viena no lielākajām problēmām ir fragmentārisms, proti, debates koncentrējas tikai uz dažiem 5G radītajiem apdraudējumiem, tādējādi neļaujot ieraudzīt viedo pilsētu un Gigabitu sabiedrības projektu ietvaros jau notiekošo epohālo pārmaiņu kopējo ainu. Viņš aicināja Eiropu nekavējoties pieņemt starptautisku moratoriju attiecībā uz 5G ieviešanu, lai nepieļautu, ka Eiropas pilsoņi kļūst par šīs tehnoloģijas jūrascūciņām.

Eiropas Telesakaru tīklu operatoru asociācijas (ETNO) pārstāve Līsa Fūra (Lise Fuhr) iestājās par politisko atbalstu privātiem ieguldījumiem tīklos un telesakaru pakalpojumu inovācijām, kas ir visas digitālās stratēģijas galvenie veicinātāji: ziņojumi liecina, ka drošiem 5G un optiskās šķiedras tīkliem būs liela nozīme gan sociālekonomiskās izaugsmes palielināšanā, gan ilgtspējas veicināšanā.

Visbeidzot Pēters Štukmans (Peter Stuckmann) no Eiropas Komisijas CNCT ĢD uzsvēra, ka mēs dzīvojam digitālajā desmitgadē un ka pandēmijas laikā digitālās tehnoloģijas ļāva turpināties uzņēmējdarbībai un mūsu privātajai dzīvei. Tādējādi digitālajai nozarei ir izšķiroša nozīme ekonomikas atveseļošanā, un nākotnē tā veidos klimatneitrālu, aprites un noturīgu ekonomiku.

Viss debašu laikā apkopotais ieguldījums tiks izmantots EESK atzinumā, ko paredzēts pieņemt oktobra plenārsesijā.

Uzziņai

5G pati par sevi nav jauna tehnoloģija, bet gan esošo tehnoloģiju (no 1G līdz 4G), kuru pamatā ir radiopiekļuves tīkli (RAN), paplašinājums un pastāvēs līdztekus tiem. Tas būs jaukts “tīklu tīkls”: lielāks skaits un lielāka dažādība radiofrekvenču joslu, tādu ierīču klāsts, kas apmainās ar datiem, un daudz dažādu mijiedarbības veidu.

5G tehnoloģijai būtu jānodrošina bezvadu hipersavienojamība, paverot iespēju savienot lielu skaitu ierīču un garantēt daudz lielāku pārsūtīšanas ātrumu. Jaunās spējas ir vajadzīgas pašbraucošiem automobiļiem, virtuālajai realitātei, paplašinātajai realitātei un skārienjutīgajam internetam. 5G tehnoloģija arī paātrinās pāreju uz “Rūpniecība 4.0” un atvieglos mākslīgajā intelektā balstītu lietotņu izstrādi.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.