Ne floriste, ne dārzniece, bet ziedu māksliniece

IEBRIST SAULES APMIRDZĒTĀ pašas audzētu ziedu dārzā, saplūkt lizantes persiku krāsā, dālijas ar kaktusveida ziediem, sniegties pēc lefkojām, lauvmutītēm, uzpirkstītēm, puķu tabakas, skabiozām, pulkstenītēm, salvijām, studentu neļķēm, cerintēm un to visu salikt bagātīgā pušķī. Tā ir alūksnietes Beātes Andersones aizraušanās – dārza ziedu pušķu un kompozīciju veidošana. Beāte sevi nesauc ne par dārznieci, ne floristi. Viņa ir ziedu māksliniece.

Šī Beātei ir otrā darbošanās sezona. “Vēl pirms četriem gadiem ar vīru Aleksi dzīvojām Rīgas centrā pretim Dailes teātrim un, ja kāds man teiktu, ka es ne vien veidošu ziedu pušķus, bet pati audzēšu visu tiem nepieciešamo, pasmietos par to. Arī tad, kad iegādājāmies zemi Pierīgā, Allažos, domas par ziedu audzēšanu nebija. Patiesībā, tieši kovida ierobežojumu laiks ieviesa korekcijas mūsu mierīgajā Rīgas dzīvē un paātrināja pārcelšanos uz abu dzimto Alūksni. Gaidījām pirmo bērniņu un abi bijām vienisprātis, ka mazpilsētā mazajam augt būs labāk, nekā Rīgas centrā. Turklāt Alūksnē bija vieta, kur uzreiz varējām sākt dzīvot, – mana tēta māja, kur dzīvojam kopā ar vecvecākiem,” stāsta Beāte. Audzinot dēlu Emīlu, vēlāk arī meitu Laumu, Beāte sākusi dārzā stādīt ziedus. “Ja ir ziedi, tad tie jāliek pušķos. Tobrīd zināšanu par to veidošanu nebija nekādu. Izmantoju mūsdienu tehnoloģiju iespējas un, esot Alūksnē, apguvu video kursus. Veidoju pušķus savam priekam un svētkos tuviniekiem. Vienu no šiem pušķiem nofotografēju un ievietoju attēlu sociālajos tīklos,” atminas Beāte.