Tā kā arī es esmu “Alūksnes Ziņu” cienītāja un lasītāja, tad gribu izteikties par to, kas mani satrauc. Man patīk šis laikraksts, tā noformējums, visu aptverošais saturs, kā arī TV programma. Tā kā tas iznāk vienu reizi nedēļā, tad diezgan ātri izlasu, bet es ar to samierinos. Kas mani satrauca, izlasot iepriekšējo laikraksta numuru? Šajā tik svētīgajā laikā daudzi cilvēki lielā neapmierinātībā, bez sava īstā vārda un paraksta, peļ Alūksnes pilsētas Ziemassvētku noformējumu. Mums katram ir dots savs vārds no dzimšanas, lai to savos izteikumos pielietotu un parakstītos, nevis slēptos aiz svešiem, neizprotamiem parakstiem. Tā taču nav kulturāla cilvēka uzvedība! Katram jāatbild par saviem vārdiem.
Man ļoti patīk šogad Alūksnes pilsētas svētku rota. Nekad mūsu pilsēta šajos svētkos nav bijusi tik uzposta! Ar lielu ziņkāri izstaigāju centru un attālākās ielas, sevī gūstot secinājumu: ja šajā tumšajā laikā eglīte nebūtu apvīta ar baltu lenti, tad tā savā būtībā neizceltos. Manā iztēlē daži koki bija uzvilkuši spožus svētku zābakus, daži iekāpuši kupenās, bet eņģeļi ar mīļu skatu raudzījās uz katru garāmgājēju un daudzās eņģeļu taures aicināja uz kopīgu svētku svinēšanu. Lai nu tie būtu vecie vai jaunie rotājumi, tie ļoti piestāvēja tur, kur likti: gan sniega pikas, gan lāstekas. Arī kādam stūrītim piestāvēja būt tumšākam, lai izceltu centra gaismu. Patīkams skats ir uz mūsu Kultūras centru – virzās zirgu pajūgi, atmiņas no bērnības…
Ja kādam nepatīk šis pilsētas rotājums, var taču savās mājās egles rotāt pēc savas patikas! Liels paldies visiem, kuri izrotāja pilsētu svētkiem, un liels paldies par mums dāvāto skaisto svētku noskaņu!
