Pirms
šī gada pēdējās Saeimas plenārsēdes vairāk nekā četrus
desmitus tautas kalpu sagaidīja pārsteigums – no laukiem nācis
Ziemassvētku vecītis viņiem izsniedza šmaugus žagaru saišķus.
Deputāti
šādu “dāvanu” izpelnījās par Latvijas brūkošo
vietējo un reģionālo autoceļu ignorēšanu un nevēlēšanos
uzņemties jelkādu atbildību par to savešanu kārtībā.
Nākot
uz Rīgu, Ziemassvētku vecītis uz bedrainā ceļa bija pakritis,
dāvanas bija izbirušas, un viņam palicis tikai žagaru maiss. Tad
nu viņš nolēma šos žagarus piešķirt tiem valdošās koalīcijas
deputātiem, kas ne tikai nebija rūpējušies par nepieciešamo
līdzekļu piešķiršanu ceļu remontiem, bet pat neuzskatīja par
vajadzīgu sniegt atbildi uz aicinājumu uzņemties atbildību par
kāda reģionālā ceļa vai tilta saremontēšanu.
Deputāti
par žagariem gan nebija diez cik priecīgi un centās pamukt maliņā,
lai nebūtu jāsastopas ar žagaru maisa turētāju. Nebija nekāds
pārsteigums, ka visveiklākais izrādījās deputāts Dzintars
Zaķis, kurš, ieraudzījis žagaru saišķi, vijīgi aizslīdēja
garām – acīmredzot, lai risinātu viņam daudz svarīgākas
lietas. Citi deputāti savu vainu nenoliedza un žagarus ņēma
zināmā nolemtībā, tomēr nesolīja arī laboties. Vienīgi
deputāts Gaidis Bērziņš pauda cerību, ka nākamajā gadā ceļu
remontiem naudas būs vairāk.
“No
Bērziņa mutes – budžetā, no budžeta – ceļos!” dungoja
Ziemassvētku vecītis.
Viņš
arī priecājās, ka vismaz vēl viens apdāvinātais cilvēks tomēr
apzinās nepieciešamību laboties. Proti, “Vienotības”
Ministru prezidenta amata kandidāte Solvita Āboltiņa nesen
notikušajā partijas kongresā solīja ceļiem piešķirt papildus
veselu miljardu eiro.
Lai
visi tautas kalpi saņemtu, ko pelnījuši, dažas neizdalītās
žagaru buntes kopā ar nogrēkojušos deputātu sarakstiem un
novēlējumu tos lietot Ziemassvētku vecītis mēģināja nodot trim
valdošās koalīcijas Saeimas frakcijām – “Vienotībai”,
ZZS un “Visu Latvijai” – TB/LNNK. Taču Saeima izrādījās
neviesmīlīga, jo tās apsardze skaidroja, ka dāvanas nevarot
pieņemt. Arī informācijas centrā norādīja uz nepieciešamību
veikt pietiekami sarežģītas birokrātiskas procedūras, ko vecītis
nevēlējās darīt un nosolījās žagarus samest bedrēs uz ceļa
posma Kalnciems – Kūdra, kas nav remontēts kopš pagājušā
gadsimta astoņdesmitajiem gadiem.
“Mežā
dzīvodams, nebiju pamanījis, cik bedraini ir vietējie ceļi
gandrīz visos Latvijas novados. Droši vien, ka arī deputāti,
Saeimā sēdēdami, to nemaz nezina, jo vai gan citādi viņi par
tiem neliktos ne zinis? Tāpēc, lai stimulētu tautas kalpu interesi
par to, kas notiek ārpus Saeimas nama, atnesu tautas līdzekli, ar
kura palīdzību agrāk latvieši spējuši atrisināt nevienu vien
problēmu. Tomēr jāatzīst, ka daudz patīkamāk ir nest dāvanas
tiem, kas tās pelnījuši. Tāpēc ceru, ka nākamgad deputāti
tomēr saņemsies un panāks ceļu sakārtošanu, bet es bedrēs
vairs nepazaudēšu dāvanu maisu un man nevajadzēs dalīt tautas
kalpiem žagarus,” pauda cerību Ziemassvētku vecītis.
