Kāda alūksniete, kura vēlējās būt anonīma, vērsās “Alūksnes Ziņu”
redakcijā, lai paustu savu satraukumu par zagļu uzdarbošanos Kalncempju
pagastā.
Nav pirmā reize
Sieviete pastāstīja, ka kādu māju
Kalncempju pagastā pieskata mājas apsaimniekotājs, jo īpašniece dzīvo
Rīgā. “Oktobra sākumā aizbraucām kārtējo reizi pieskatīt māju. Durvis
šoreiz bija uzlauztas un no plīts gala bija izcelts katls. Sapratām, ka
trūkst dažādu priekšmetu, kurus var nodot metāllūžņu uzpircējiem,”
stāsta sieviete.
Šī gan nav pirmā reize, kad šajā mājā kaut kas ir
nozagts. Zagļi, visticamāk, zina, ka šajā mājā pastāvīgi neviens
nedzīvo, lai gan mājas apsaimniekotājs atbrauc pieskatīt un izkurināt
māju gandrīz katru dienu.
“Ir bijušas reizes, kad nozagts kāds katls,
bet tādu sīkumu dēļ policiju nesaucām. Šoreiz gan to nolēmām izsaukt: ap
septiņiem vakarā izsaucām policiju un pēc ilga laika atbrauca četri
policisti. Viena policiste jautāja, kāpēc mēs esam iegājuši mājā, jo nu
pirkstu nospiedumus nevarēs noņemt. Šī policiste arī ieteica nerakstīt
iesniegumu, jo neesot jau vērts. Tā nu viņi šo to tur apskatīja,
pierakstīja un aizbrauca,” stāsta sieviete.
Viņa ir neizpratnē par
policijas darbu un uzsver, ka vēl līdz šim nav saņēmusi nekādu ziņu par
lietas virzību. “Klīst baumas, ka ir apzagtas arī citas dzīvojamās
mājas, kurās cilvēki nedzīvo katru dienu. Nozagtas gan ir tikai lietas,
kuras var aiznest uz metāllūžņiem,” teic alūksniete.
Policija var reaģēt
Valsts
policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja
Prevencijas grupas vecākā inspektore Sintija Virse informē, ka šajā
konkrētajā gadījumā iesniegums par noziedzīgo nodarījumu nav rakstīts,
taču arī cietusī puse ir pateikusi, ka nav nepieciešams sniegt nekādu
atbildi par pieņemto lēmumu.
“Parasti, ja cilvēks pasaka, ka viņam nav
pretenziju, policija sagatavo likuma kārtībā noteikto atteikumu, kurš
tiek aizsūtīts arī cietušajai puse. Ja nu šis cilvēks pēkšņi ir
pārdomājis, viņš var rakstīt iesniegumu. Nav tā, ja cilvēks attiecīgajā
mirklī neuzraksta iesniegumu, to nevar vairs izdarīt,” skaidro S.Virse.
Paejot ilgākam laikam, gan ir grūtāk atklāt noziegumu. Gadījumos, kad ir
redzamas zagšanas pēdas, noteikti nevajadzētu iet īpašumā, kamēr
ierodas policija.
“Ja cietušais nevēlas rakstīt iesniegumu un viņam
nav nekādu pretenziju, tad policija nevar patvaļīgi rīkoties. Šādu
gadījumu nav ārkārtīgi daudz, bet tādi ir. Šādos gadījumos informācija
tiek piefiksēta un datu bāzē tā paliek, ja nu gadījumā ir vēl kādi
gadījumi, kuros figurē šāds nodarījums konkrētajā teritorijā. Tad
policija var reaģēt,” informē S.Virse.
Kas attiecas uz zādzības
apmēriem, S.Virse informē, ka nav tādas zādzības, par kuru nevarētu
informēt policiju.
“Te nav runa par kaunu. Ja cilvēkam nodarīts
zaudējums, viņš var vērsties policijā – vienalga, cik liels bijis
zādzības apjoms. Iespējams, ka konkrētajā teritorijā vienam kaut ko
mazliet nozog, otram kaut ko mazliet nozog, bet neviens neko nesaka un
zaglis var brīvi staigāt. Ja policijā tiek saņemti zvani par vairākiem
it kā maznozīmīgiem noziegumiem kādā konkrētā teritorijā, policija var
reaģēt un pietuvināt patruļas, kā arī veikt pasākumus, lai notvertu
zagli,” skaidro S.Virse.
