Kur tu slēpies, ziemeļniece?
Rudens lietū samirkusi – atnāc smaidoša un balta, sniega ziediem apsnigusi.
Lieli, mazi, veci, jauni – visi ielūgumus sūta,
Atnes baltās gaismas prieku- žilbinoši spožu sniegu.
Saposies uz Ziemassvētkiem baltā karalienes tērpā,
Mežos eglēm ziedēt vēli, jo tu Ziemassvētkus mīli,
Zemei dāvā baltu sagšu – spožām zvaigznēm izrotātu,
Lai pa apgaismotu taku svētku egli sameklētu.
Laiks jau pienācis ir aizsākt Ziemassvētku dziesmām skanēt
Un ar baltām domām sirdī baltas sveces eglēs iedegt,
Cits pie cita ciemojoties, laimi, prieku novēlēsim,
Cerēsim, ka citgad baltus Ziemassvētkus sagaidīsim.
Lietu laikus aizgainīsim –
Sniega karalienei lūgsim tumsai sniega zvaigznes degt
Un zemi puteņziediem segt.
Priecīgus Ziemassvētkus!
