HIV ir
infekcijas slimība, no kuras pasargāts nav neviens. Diemžēl
sabiedrībā pastāvošo aizspriedumu dēļ mēs to esam ierindojuši
nepareizo saslimšanu sarakstā, turpinot ticēt un vairot arī
apkārtējo ticību mītiem saistībā ar HIV. Vēl vairāk – mūsu
attieksme ne vienmēr ir iejūtīga un iecietīga pret tiem, kam
atklāta HIV infekcija, liekot viņiem to slēpt no apkārtējiem,
baidoties tikt atstumtiem. Kāpēc? Jo kāds taču teica, ka
inficēties ar HIV var arī sarokojoties? Ticēt mītiem vai faktiem
– tā ir Tava izvēle!
MĪTS
NR.1: Es nelietoju narkotikas, neesmu homoseksuāls un nenodarbojos
ar prostitūciju – HIV uz mani neattiecas!
PATIESĪBA:
HIV
ir infekcija, kas var skart jebkuru no mums! Šobrīd Latvijā
biežākais reģistrētais inficēšanās ceļš ir heteroseksuālais,
tas ir, dzimumattiecībās starp vīrieti un sievieti. Visbiežāk
jaunie HIV infekcijas gadījumi tiek reģistrēti jaunu cilvēku vidū
vecumā no 18 – 49 gadiem.
MĪTS
NR.2: Inficēties ar HIV var sadzīves kontaktu ceļā –
skūpstoties, apskaujoties, sarokojoties, lietojot kopīgus sadzīves
priekšmetus.
PATIESĪBA:
Ar
HIV nevar inficēties sadzīves kontaktu ceļā, insektu vai
dzīvnieku kodumu rezultātā. Zinātniski ir pierādīti trīs
inficēšanās ceļi, kā HIV infekcija tiek pārnesta no vienas
personas citai – dzimumakta laikā ar inficētu personu, ja netiek
lietots prezervatīvs, no inficētām asinīm un citiem bioloģiskiem
šķidrumiem, ja tie satur asinis, kā arī HIV infekcija var tikt
nodota no mātes bērnam grūtniecības, dzemdību vai zīdīšanas
laikā.
MĪTS
NR.3: Es izmantoju kontracepcijas metodes, tāpēc esmu pasargāts no
inficēšanās ar HIV!
PATIESĪBA:
Ne
visas kontracepcijas metodes pasargā no inficēšanās ar HIV!
Patiesībā, vienīgā kontracepcijas metode, kas pasargā no
inficēšanās ar HIV un citām seksuāli transmisīvajām
infekcijām, ir prezervatīvs. Tā efektivitāti pret HIV ir
apliecinājuši vairāki pētījumi. Tomēr, prezervatīvs nepasargā
simtprocentīgi, jo tas var saplīst vai noslīdēt, it īpaši, ja
to izmanto nepareizi.
MĪTS
NR.4: Ja man nav dzimumattiecību, es nevaru inficēties ar HIV.
PATIESĪBA:
Ar
HIV var inficēties no inficētām asinīm un citiem bioloģiskiem
šķidrumiem, ja tie satur asinis, arī veicot skaistumkopšanas
procedūras, ja nav pareizi sterilizēti instrumenti pēc to saskares
ar inficētām asinīm. Īpaši tas attiecas uz tādām
skaistumkopšanas procedūrām kā tetovēšana un pīrsings.
MĪTS
NR.5: Kontaktēšanās ikdienā ar HIV inficētu personu palielina
HIV inficēšanās risku.
PATIESĪBA:
Ikdienas
saskarsmē ar HIV inficētu cilvēku nav nepieciešama īpaša
piesardzība, jo sadzīves kontaktos infekcija neizplatās. Nav
pamata bažīties par inficēšanās iespēju, uzturoties HIV
inficētā cilvēka tuvumā, kopā pusdienojot, sarokojoties,
apskaujoties, apmeklējot kopīgus pasākumus vai izmantojot vienu
tualeti u.tml.
MĪTS
NR.6: Es zinātu, ja manam partnerim būtu HIV!
PATIESĪBA:
HIV
infekcijai nav specifisku simptomu. HIV infekcija attīstās lēni,
un tā var būt nemanāma daudzus gadus, kuru laikā cilvēks
izskatās un jūtas pilnīgi vesels. HIV infekcijas simptomi liek par
sevi manīt tad, kad attīstījies imūndeficīta sindroms jeb AIDS.
Inficēšanās periods var ilgt no diviem līdz pat sešiem mēnešiem,
savukārt infekcijas attīstības posms var ilgt pat 12 gadus. Taču
ņem vērā, ka 10-50% gadījumu, kad cilvēks ir inficējies ar HIV,
var novērot simptomus, kas ir līdzīgi gripai – paaugstināta
ķermeņa temperatūra, drudzis, sauss klepus un citi vīrusu
infekcijām raksturīgi simptomi, kas dažu dienu laikā pāriet.
Visdrošākais risinājums Tev un Tavam partnerim ir veikt HIV
eksprestesu un noskaidrot HIV testa rezultātu!
MĪTS
NR.7: HIV pozitīvām sievietēm jāaizmirst par ģimenes veidošanu
un bērniem!
PATIESĪBA:
HIV
infekcija nav šķērslis grūtniecībai un bērna nākšanai
pasaulē. HIV inficētiem cilvēkiem, sadarbojoties ar ārstu
(infektologu, ginekologu u.c.), jāplāno grūtniecība un jāizlemj
jautājums par grūtniecības pārtraukšanu vai saglabāšanu. Risks
nodot bērnam HIV infekciju, ievērojot visus ārstu norādītos
profilakses pasākumus, ir ļoti zems.
MĪTS
NR.8: Ja man ir HIV, mana dzīve ir galā!
PATIESĪBA:
HIV
infekciju nevar izārstēt, tomēr, ievērojot nozīmēto zāļu
terapiju un ārsta norādījumus, ar to iespējams dzīvot tikpat
ilgi kā personai, kurai nav HIV infekcija. Protams, ārstēšanās
būs jāturpina visu mūžu, taču, lietojot nepieciešamos
medikamentus un ievērojot veselīgu dzīvesveidu, slimību var
kontrolēt un aizkavēt tās progresēšanu.
MĪTS
NR.9: HIV tests ir laikietilpīga un sarežģīta procedūra.
PATIESĪBA:
HIV
tests ir asins analīzes, kuras mērķis ir noskaidrot, vai cilvēks
ir inficējies ar HIV. HIV tests sevī ietver arī pirms testa un pēc
testa konsultāciju. HIV eksprestesta procedūras ilgums ir aptuveni
30 minūtes. HIV testēšana ir anonīma un konfidenciāla. Bezmaksas
HIV eksprestestu iespējams veikt HIV profilakses punktos visā
Latvijā. Papildus informāciju var iegūt www.spkc.gov.lv
sadaļā „HIV profilakse”. Asinis izmeklēšanai uz HIV var nodot
arī jebkurā laboratorijā Latvijā ar ģimenes ārsta nosūtījumu
(maksājot pacienta iemaksu) vai bez ārsta nosūtījuma (maksas
pakalpojums).
MĪTS
NR.10: Es zinātu, ja man būtu HIV!
PATIESĪBA:
Vai
Tu esi veicis HIV testu, lai to varētu apgalvot? HIV eksprestestu
ieteicams veikt reizi gadā, ja esi seksuāli aktīvs vai Tev ir
bijusi saskare ar inficētām asinīm un citiem bioloģiskiem
šķidrumiem, kas satur asinis. Vairāk informācijas meklē
www.spkc.gov.lv
sadaļā „HIV profilakse”.
Aicinām
arī Tevi ticēt faktiem, nevis mītiem – esi HIV informēts,
ievēro profilaksi un veic HIV testu, lai pasargātu sevi un sev
mīļos!
