Pedagogu arodbiedrība izlēmusi 27.novembrī rīkot brīdinājuma streiku, taču skolotāju attieksme pret šo protesta formu ir atšķirīga – no atbalsta līdz noliegumam. Aptuveni 200 medicīnas darbinieki 3.novembrī pie Saeimas iesaistījās piketā, kurā pedagogi nepiedalījās. Tagad Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība spriež, vai streikot kopā ar skolotājiem.
Nedomā barot visu zvirbuļu baru
Jānis Ceļmillers, Alūksnes pensionāru apvienības priekšsēdētājs
Mūsu rīcībā nav nekā cita, lai protestētu. Diemžēl tie, kam būtu jādzird skolotāju prasības, tās nedzird. Valdības ministrus un Saeimas deputātus tās nesatrauc, jo neies jau barot visu zvirbuļu baru. Streiks ir pārbaudīts līdzeklis visā pasaulē. Tas nozīmē, ka mums tas ir jāizmanto. Pensionāri ar streiku neko nevar ietekmēt, taču skolotājiem un mediķiem nav citu iespēju likt ieklausīties. Tiesa, šo profesiju arodorganizācijas ir vājas, tāpēc nevar materiāli atbalstīt streikotājus. Mūsu pieredze streiku rīkošanā ir vēl iedīglī, bet nekā nebūs, ja to nesāksim darīt.
Līdzšinējā pieredze liecina, ka ar sarunām neko daudz nevar panākt. Pedagogu sarunas ar izglītības ministri Mārīti Seili turpinās vairākus mēnešus, taču rezultāta nav. Fakti liecina, ka līdz šim ministrija ir rūpējusies tikai par to, kā samazināt un saīsināt. Tomēr ministre ir pārsteigta, ka būs streiks, lai gan tik skaisti noritējušas sarunas. Jā, tās bija, tikai nekas nav mainījies un neko arī nav paredzēts mainīt. Tāpēc premjerei Laimdotai Straujumai nevajadzētu brīnīties, ka skolotāji viņu ir atmaskojuši. Beidzot!
Diemžēl pedagogiem trūkst vienotības. Acīmredzot 25 neatkarības gadi bijis pārāk īss laiks. Iespējams, paies vēl laiks, līdz būs vienota izpratne un nostāja. Jautājums tikai, vai paši tad vēl būsim. Taču tieši vienotības trūkums ļauj valdībai ignorēt streikotāju prasības. Turklāt var izmantot „skaldi un valdi” politiku, sarīdot pārējo sabiedrību pret streikotājiem, kā arī neapmierināto profesiju pārstāvjus savā starpā. Tiesa, ārsti Rīgā un tās tuvumā saņem lielas algas – vairāk par 1000 eiro. Viņiem nav vajadzīgs algas pielikums. Turpretim medmāsām un sanitārēm ir jāiztiek ar niecīgu algu. ◆
Vienas dienas streiks nav efektīvs
Vadims Savkovs, Alūksnes vidusskolas skolotājs
Pieļauju, ka vienas dienas streikam nav lielas nozīmes. Jāņem vērā, ka skolotāji tiek mānīti jau desmitiem gadu. Pieredze liecina, ka līdzšinējie streiki ir devuši mazu efektu, tāpēc šaubos, ka šoreiz būs citādi. Streikam jābūt īstajā vietā un īstajā laikā. Taču vairums arodbiedrības biedru atbalsta tieši šādu streiku, tāpēc tas tiek organizēts vienu dienu 27.novembrī. Būtu vērts rūpīgāk pārdomāt, kā varētu likt valdībai beidzot ieklausīties pedagogu prasībās. Manuprāt, noteikti lielāka ietekme būtu streikam mācību gada beigās. Taču tad cietēji būtu audzēkņi. Kā viņi uztver streiku, nezinu teikt, jo neesam par to runājuši. Taču valdība par streiku, acīmredzot, var nospļauties. Tādā pašā situācijā ir medicīnas vidējā personāla, policijas darbinieki un robežsargi. Ja streikā neiesaistās daudzi, tad tam nav ietekmes. Ir jābūt vienotībai un sistēmai, jo citādi izmaiņas nevar panākt. Kā katra skola rīkosies streika dienā, par to tiks lemts kolektīvā. Acīmredzot gan skolotāji, gan skolēni dosies uz skolu, bet mācību stundas nenotiks. ◆
Skolotāju prasības ir atbalstāmas
Vents Armands Krauklis, Reģionālo attīstības centru apvienības valdes priekšsēdētājs
Pēdējos gados neatceros nevienu nopietnu streiku. Domāju – skolotāji rīkojas pareizi, ka rīko streiku. Taču būtu arī loģiski, ka to darītu pēc iespējas vairāk mācību iestāžu. Pašreizējā skolotāju algu reforma nav normāla, tāpēc tā uztrauc arī pašvaldības. Mums nav skaidrs, pēc kādiem principiem algas tiks maksātas, nav iespējams saprast, vai būs iespējams uzturēt mazās lauku skolas. Ministrijas pašreizējais piedāvājums ir brāķis, kas neapmierina pašvaldības, turklāt liela daļa izmaksu tiek pārlikta uz to pleciem, neparedzot finansējumu no valsts budžeta. Tāpēc pašvaldības skolotāju streiku atbalsta, novēlot – lai izdodas! Turklāt ir nepieciešams sabiedrības atbalsts.
Mēs, latvieši, esam ļoti pacietīgi. Tomēr šī ir tā reize, kad skolotājiem vajadzētu saprast – bez vienotas nostājas kaut ko panākt būs grūti. Šajās dienās skolu kolektīvi domā, kā rīkoties streika dienā. Lauku skolām ir sarežģīta situācija, jo to audzēkņiem tāpat jāierodas skolā, lai nepaliktu bez pusdienām. Ir svarīgi, lai streika dēļ neciestu bērni. Tiesa, sava daļa taisnības ir valdībai, kad tā runā par skolu tīkla sakārtošanu. Gadās, ka nelielā attālumā ir divas mazās lauku skolas, katra savā pagastā, tāpēc nevienu no tām negrib likvidēt un nevar vienoties par reorganizāciju. ◆
