Gada garumā veikts apjomīgs pētījums par Alūksnes
muižas parku, kurā secināts, ka, salīdzinot ar 1884.gada parka plānu,
liela parka daļa saglabājusies autentiska līdz pat šodienai., informē Nacionālā informācijas aģentūra LETA.
Alūksnes
novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka aģentūrai stāsta, ka pētījumu, ko finansēja Valsts kultūrkapitāla fonds un Alūksnes novada pašvaldība, veica ainavu arhitektes Kristīnes Dreijas vadītais uzņēmums SIA “Veido
vidi”.
“Pētījuma rezultātā tapis plašs materiāls gan ar analīzi par
pašreizējo situāciju parkā un katru esošo vai bijušo mazās arhitektūras
formu, gan arī sniegti ieteikumi turpmākai parka apsaimniekošanai un
attīstības iespējām. Detalizēti iepazīstoties ar pētījuma rezultātiem un
speciālistu sniegtajiem priekšlikumiem, pašvaldība varēs vērtēt, kā
turpmāk apsaimniekot Alūksnes muižas parku,” stāsta E.Aploka.
Ainavu arhitekte K.Dreija pētījuma rezultātu prezentācijā norādījusi, ka
minētā pētījuma mērķis ir veicināt parka attīstību, saglabājot tā
kultūrvēsturiskās vērtības, tā, lai parks aicinātu cilvēkus te pavadīt
laiku gan ikdienā, gan svētku norisēs. Viņa uzsver, ka Alūksnes
muižas parks, kas veidots ainavu parku stilā, ir nozīmīgs un ievērības
cienīgs objekts Latvijas mērogā. Pētījuma laikā analizēti arī citi
kultūrvēsturiskie un dabas objekti pilsētā un novada teritorijā,
veidojot maršrutu, kura galamērķis būtu tieši Alūksnes muižas parks.
Pētnieki secinājuši, ka, salīdzinot 1884.gada parka plānu ar teritorijas pašreizējo
topogrāfisko karti, liela daļa parka
saglabājusies autentiska. “Salīdzinājums gan atklājis arī atsevišķus
diskutējamus faktus, piemēram, attiecībā uz mazo arhitektūras formu –
Kolumba olas, Vindzorietes jeb Vīnogu vācējas statujas un Pomonas tempļa
– atrašanās vietu, kur starp vēsturisko materiālu un pašreizējo
situāciju vērojamas atšķirības. Pētījuma laikā konstatētas divas vietas
parkā, kur savulaik ir atradies kāds objekts, taču par tiem nav
informācijas. Tāpat arī atsevišķi celiņi parka teritorijā ir ierīkoti
iedzīvotāju ērtības labad, tomēr nav bijuši vēsturiski. Attiecībā uz
2001.gadā akmens tēlniecības simpozija laikā tapušajām skulptūrām, kas
atsevišķās vietās parkā aizstāj zudībā gājušos vēsturiskos objektus,
pētījuma veicēji uzskata, ka, parku attīstot, būtu jāpārskata to
atrašanās šai teritorijā, īpaši tad, ja tiek atjaunotas vēsturiskās
skulptūras,” skaidro E.Aploka.
Pētījuma laikā tika aptaujāti iedzīvotāji, atsaukušies
162 respondenti. “Aptaujas rezultātā secināms, ka alūksnieši parku
uzskata par lielu vērtību, tomēr apmeklē to reti. Lielākā daļa
respondentu atzinuši, ka, viņuprāt, parks šobrīd tiek apsaimniekots
pietiekami, tomēr iedzīvotāji vērsuši uzmanību uz vairākām teritorijām,
kam nepieciešama lielāka uzmanība, tostarp nepabeigtās būves (Lujāna
drupu) apkārtnei Ojāra Vācieša ielas malā, parka strautiem un
ūdenstecēm. Aptaujas dalībnieki norādījuši, ka vēlētos apgaismojumu
parka celiņiem, vairāk informācijas par objektiem un dažādas tematiskas
takas,” stāsta sabiedrisko attiecību speciāliste.
Veicot parka vēsturiskās informācijas analīzi un lauka pētījumus,
speciālisti secinājuši, ka parka pamatstruktūrā esošās egles ir
novecojušas un slimas, mizgraužu bojātas. Parkā tās var pavadīt vēl
maksimāli 15 gadus. Līdz ar to jādomā, ar ko šos kokus aizstāt.
Pētījuma veicēji secinājuši, ka parks un tā attīstība jāskata
kompleksi kā vienotu kopumu, piemēram, atjaunojot vēsturiskās formas,
jādomā par celiņu tīklu un skatu ainavu.
Speciālisti pētījuma rezultātā izstrādājuši priekšlikumus četru
galveno parka struktūru – zaļās (koku, augu), horizontālās (celiņi,
laukumi, kāpnes, atbalsta sienas), vertikālās (dažādi labiekārtojuma
elementi) un zilās (ūdensteces un tilpnes) – apsaimniekošanai.
Pētījuma autori arī iesaka turpmāk veicamos soļus – lauka pētījumu
turpināšana parkā, tā zaļās struktūras (koku, krūmu, augu) apsekošana un
inventarizācija, lai pēc tam izveidotu parka apsaimniekošanas plānu, kā
arī parka pārvaldības plāna izstrāde.
E.Aploka aģentūrai nevarēja pateikt konkrētu summu, cik pētījums izmaksājis, bet
atklāja, ka finansējums no Valsts kultūrkapitāla fonda ir bijis 3500
eiro.
Ainaviski gleznainais un kultūrvēsturiskām vērtībām bagātais Alūksnes
muižas parks, ko 18.gadsimta otrajā pusē sāka veidot toreizējais muižas
saimnieks barons Otto Hermanis fon Fītinghofs, ikvienā gadalaikā ir
iecienīts objekts gan pilsētas iedzīvotājiem, gan viesiem, tādēļ Alūksnes novada pašvaldība lielu uzmanību vēlas vērst tā attīstībai ilgtermiņā.
