Katrās 40 sekundēs pazūd kāds bērns

Valsts policija ar papildspēkiem turpina Rogovkā pazudušās septiņus gadus vecās Justīnes meklēšanu, kas pagaidām nav sekmējusies ar panākumiem. Pamazām ziņa par meitenītes pazušanu aizslīd no mediju pirmajām slejām vai neparādās vispār – droši vien līdz brīdim, kad meklēšanā būs kāds pavērsiens. Jau trešdienas vakarā aktualizējās citas ziņas – politiskās kaislības ap Valsts prezidenta vēlēšanām, un Justīne pamazām kļūst par vēsturi… Turpināsim cerēt, bet statistika ir nežēlīga. Izrādās, visā pasaulē ikkatras 40 sekundes pazūd kāds bērns, kas nozīmē – kamēr jūs lasāt šīs rindas, jau kāds ir pazudis. Pēc Valsts policijas statistikas datiem katru gadu mūsu valstī pazūd ap 1000 cilvēku, no kuriem puse ir bērni. Katrā ziņā, doma par to, ka varētu pazaudēt savu bērnu, ir šausminoša, bet nereti tomēr tā notiek arī tepat Latvijā. Diemžēl bieži ar sliktām beigām.

Daudzi atminas notikumu, kad Liepājā pirms pieciem gadiem pazuda piecgadīgais Ivans un viņu atrada jau bez dzīvības pazīmēm. Pērnvasar nedēļu meklētā Siguldā pazudusī piecus gadus vecā Evita atrasta Gaujā… Taču daudzi tā arī netiek atrasti – ne dzīvi, ne miruši. Annamarijai šogad būtu 31. dzimšanas diena. Laurai – 24. Abas bez pēdām pazuda Daugavpils šosejas rajonā ap Aizkraukli. Kas ar abām meitenēm noticis, policijai nav izdevies noskaidrot… “Turpinām cerēt uz pavasara brīnumu,” māsa sociālajos tīklos dalās ar emocionālu ierakstu par brāli Kristeru, kurš pirms pieciem mēnešiem pazuda bez vēsts Rīgā…

Šķiet, pēdējo mēnešu laikā sociālajos medijos izskanējušas vairākas ziņas par bezvēsts pazudušiem bērniem, jauniešiem, jauniem cilvēkiem. Iedzīvotāji komentāros pauž satraukumu un izsaka viedokli, ka pazudušo ir arvien vairāk. Valsts policijā gan norāda, ka statistika ir nemainīga, vienkārši publiskas ziņas par pazudušajiem izskan arvien biežāk. Tas nozīmējot, ka sadarbība un komunikācija kļuvusi labāka. Kaut tā būtu.

Diemžēl nenotiek tā kā manos iecienītajos “Netflix” detektīvos, kur kāds neatlaidīgs izmeklētājs pat pēc vairākiem gadiem uziet pazuduša bērna pēdas un atgriež viņu ģimenē. Visbiežāk nav laimīgu beigu. Tuviniekiem skarbākais ir tas, ka atbilstoši likumam pazudušos, arī bērnus, meklē 10 gadus. Turklāt pēc 10 gadiem pēc prokurora vai pēc radinieku lūguma tiesa var pasludināt cilvēku par mirušu.

Tātad akcents jāliek uz tagadni. Uz to, ko katrs var preventīvi darīt, lai šādas situācijas neatkārtotos, proti, runāt par drošību ikdienā. Piemēram, kad esat lielveikalā un tur ir daudz cilvēku, pajautājiet savam trīsgadniekam, kā viņš rīkotos, ja jūs tagad tiktu izšķirti. Tad var sniegt vieglus, soli pa solim, padomus, kā sevi pasargāt.

Otrs ir izmaiņas likumdošanā. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu vecākiem ir pienākums neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes. Iespējams, šis vecuma slieksnis jāpaaugstina.