Kas saglabās skolu vēstures liecības?

Alūksnes novada lauku skolu slēgšana aktualizējusi jautājumu par to, kas notiks ar skolu muzejiem un vēstures istabām. Pēc raksta izlasīšanas par topošo grāmatu, kas turpinās stāstu par Strautiņu (Ķemera) skolu, pārdomas radušās kādai tās absolventei, kura gan lūdz savu vārdu neatklāt. “Skolai bija vēstures kabinets ar dažādām vēstures liecībām, piemiņas lietām, absolventu dāvanām. Kur tas viss paliks pēc skolas slēgšanas, vai tiks saglabāts un kur? Tā tomēr ir vēsture, cilvēku atmiņas, veltījumi skolai. Varbūt šīs lietas var paņemt kāds muzejs? Droši vien tas ir aktuāli visām slēgtajām skolām,” saka lasītāja.

Lai vērtības neaiziet zudībā

Strautiņu pamatskolas direktore Ingrīda Pedece stāsta, ka jau ievadītas sarunas ar Strautiņu bibliotekāri Sarmīti Meļķi par to, ka viņa pēc skolas slēgšanas varētu uzņemties rūpes par materiāliem, kas glabājas skolas vēstures istabā. Ir doma tos izvietot bibliotēkas priekštelpā, lai tie būtu pieejami interesentiem. “Ļoti gribas saglabāt tās vērtības, kas mums ir, lai neaiziet zudībā. Vēstures istabā ir nedaudz materiālu par Jāni Gresti, absolventu albumi, vēstules, skolēnu liecības, mācību grāmatas, burtnīcas, bērnu sasniegumi pa mācību gadiem mācību darbā, interešu izglītībā, pateicības, diplomi, fotoalbumi, absolventu un viesu dāvinājumi. Jāatrod vieta arī skolas karogam,” stāsta I. Pedece.

Viņa atklāj, ka Strautiņu mazpulka vadītāja Sandra Buliņa kopā ar mazpulcēniem veido filmu par pašreizējo skolas dzīvi, lai paliktu atmiņas arī par šo laika posmu. Filmu un grāmatu, ko par Strautiņu skolu veido Solveiga Selga un Jānis Polis, iecerēts prezentēt atmiņu vakarā šovasar 10. jūnijā, kurā būs gaidīti absolventi un skolas kādreizējie darbinieki.

Ekspozīcijas nokomplektētas

Kā stāsta kādreizējā Bejas novadpētniecības centra pārzine, tagad Alūksnes novada muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Jolanta Baldiņa, Bejas skolas muzejs izveidots 1987. gadā atsevišķā ēkā – klētiņā. Ilgu laiku par skolas muzeju rūpējusies vēstures skolotāja Līvija Paegle. No skolas muzeja tas pārtapa par Jaunalūksnes pagasta novadpētniecības centru kā atsevišķu struktūrvienību, vēlāk – par Bejas novadpētniecības centru, kurā sākotnēji strādāja darbinieks uz nepilnu, bet vēlāk – uz pilnu slodzi. Līdz ar to visas vērtības, kas glabājās skolā un stāstīja par skolas un pagasta vēsturi, priekšmeti, kas savākti ekspedīcijās, nonāca novadpētniecības centrā un ik pa laikam krājums papildināts. Novadpētniecības centrs sadarbojās ar skolu, bērniem muzejā notika vēstures stundas, kopā ar muzeja darbinieku viņi devās ekspedīcijās, pārgājienos. Kad skola ieguva kādu vēsturiski nozīmīgu liecību, to nesa uz muzeju.

Tagad vēstures krātuve pievienota Bejas bibliotēkai, un bibliotekārei Mudītei Rusakovai jānodrošina ekspozīciju pieejamība un saglabāšana. “Ekspozīcijas vēstures krātuvē šobrīd ir nokomplektētas. Ja pēc skolas slēgšanas vēstures krājumā nonāks kādi materiāli, par to saglabāšanu un izmantošanu, manuprāt, būtu jālemj kopā ar Alūksnes novada muzeja darbiniekiem,” saka M. Rusakova.

Daļu nodos muzejam

Malienas pamatskolā ir rakstniekam Aleksandram Pelēcim veltīta piemiņas istaba, kurā glabājas arī materiāli par skolas vēsturi. “Ar Alūksnes novada muzeju esam vienojušies, ka tas pārņems vērtīgās lietas, kas ir mūsu skolas īpašumā. No Pelēča personīgajām lietām viņa piemiņas istabā ir rakstnieka portfelis, vēstules, paša gatavots kalendārs, nelieli mākslas darbi ar pašdarinātiem rāmīšiem, ko viņš izgatavojis, esot Sibīrijā, un sūtījis uz Latviju. Muzeja darbinieces bija atsaucīgas un sacīja, ka ir gatavas turpināt stāstu par mūsu novadnieku un lietas ne tikai nonāks muzeja krājumā, bet tiks eksponētas, un darbs turpināsies. Skolas gadagrāmatas, albumus uzticēsim mūsu pagasta bibliotekārei Dainai Baltajai, jo mums Malienā ir sava novadpētniecības istaba,” stāsta Malienas pamatskolas direktore I. Baltā – Pilsētniece.