Laikapstākļu varā

Janvāris turpina uzvesties kā sajucis marts, un mēs piedzīvojam dažāda mēroga dabas katastrofas, kas izjauc ierasto ikdienu, jeb cilvēks plāno – daba dara. Ieilgušais atkusnis sajauc Alūksnes (un ne tikai!) autosporta cienītāju plānus, proti, ilgi gaidīto ralliju “Alūksne” pārceļot mēnesi uz priekšu, kad, cerams, māte daba vismaz nedaudz piekāpsies ziemas rallija dievam. Šī ir risināma problēma, bet Daugava gan stīvējas pretim un apdraud Jēkabpili ar pēdējos gados nepiedzīvotiem plūdiem. Lai arī pagaidām situāciju šajā Daugavkrastā var raksturot kā kritisku, bet stabilu, skaidrības par stabilitāti nākotnē nav.

Sekojot līdzi notikumu attīstībai Jēkabpilī, interneta dzīlēs meklēju arī informāciju par plūdu vēsturi, cenšoties rast atbildes uz jautājumu – kāpēc tie šoreiz tik lieli. Jo vēsturē zināmi plūdi jau 20. un 30. gados, savukārt 1981. gadā ūdens līmenis bija vēl par pieciem centimetriem augstāks. Toreiz applūda Rīgas –
Daugavpils šosejas posms, vairāk nekā 600 ēku un daudzas ielas Jēkabpilī. Ūdens sasniedza dzelzceļa uzbērumu, ledus noslaucīja Sakas salu, sagāza vairākas mājas, gāja bojā tūkstošiem lopu…

Izrādās, atšķirību rada procesi, kuru dēļ plūdi radušies un kas to atšķir no tradicionāliem pavasara paliem. Būtisks nav tikai ūdens līmenis vai ledus sastrēguma lielums un blīvums. Svarīgi, kas plūdus izraisa, un šoreiz, atšķirībā no tradicionāliem pavasara paliem, tos neizraisa kušana vien, bet arī sals – ļoti mainīgais temperatūras režīms, kāds iepriekš ziemās Latvijā nav bijis. Arī citos gados ziemā ledus sakustas, bet lielākoties to apstādina stabila sala atgriešanās. Šoreiz sals ir pārāk vājš. Katrā ziņā, to, kā turpmāk uzvedīsies ledus sastrēgums, ir grūti prognozēt pat Tomam Bricim.

Ko mēs, šeit, Latvijas augstākajā vietā sēdot, varam līdzēt? Varam vest smilšu maisus uz Jēkabpili, un, kas zina, tuvākajā laikā uz Pļaviņām. Varam ziedot plūdos cietušajiem: šāda iespēja atvērta vietnē “Ziedot.lv”. Ja ne to, tad vismaz varam netraucēt atbildīgo dienestu darbam, jo, kā izrādās, brīvdienās šādu gudrinieku – palu vērotāju – no visām Latvijas malām netrūcis.

Arī Alūksnes novada pašvaldība seko līdzi notikumiem Jēkabpilī, novērtējot, cik profesionāli kolēģi strādā, un atzīst, ka šobrīd nav saņemti signāli, ka mūsu novadā būtu radušās palu ūdeņu inicētas problēmas. Pie mums, kā zināms, pavasarī applūstošas teritorijas novērojamas Pededzes un Melnupes palienēs, kas atrodas Pededzes, Jaunalūksnes, Malienas, Mālupes, Zeltiņu, Jaunannas un Ilzenes pagastos. Pašvaldība mierina – teritoriju pārziņiem uzdots sekot līdzi ūdens līmeņa izmaiņām un nepieciešamības gadījumā brīdināt iedzīvotājus un informēt pārvaldi par nepieciešamo rīcību. Tāpat uzdots pastiprinātu uzmanību pievērst tiltu, caurteku un citu hidrobūvju stāvoklim. Bet, ja nu kas, kāpsim Dēliņkalnā.