Pirms pusotra mēneša Jauno zemnieku kluba apmaiņas programmas students Arnis Macāns atgriezās Alūksnē. Vienu gadu viņš pavadīja Amerikas Savienotajās Valstīs – Centrālkalifornijā – mācību praksē.
Pirms pusotra mēneša Jauno zemnieku kluba apmaiņas programmas students Arnis Macāns atgriezās Alūksnē. Vienu gadu viņš pavadīja Amerikas Savienotajās Valstīs – Centrālkalifornijā – mācību praksē.
“Divus gadus biju Jauno zemnieku kluba biedrs. Radās iespēja piedalīties lauksaimniecības apmaiņas programmā un mācīties ārzemēs. Izvēlējos ASV. Pagājušā gada februārī pieteicos un jūlijā jau devos ceļā. Arī citiem jauniešiem ir iespēja doties uz ārvalstīm. Nepieciešama tikai izglītība lauksaimniecībā un svešvalodu zināšanas. Tās vajadzīgas, lai izturētu valodas pārbaudi un komunicētos ar darba devējiem,” stāsta Arnis.
Jārēķinās ar izdevumiem
Jaunietis atzīst, ka brauciena izmaksas atkarīgas no tā, kuru aviokompāniju izvēlas un uz kuru valsti brauc. “Jāmaksā arī Jauno zemnieku kluba apmaiņas programmas dalības maksa – 250 dolāri. Lidmašīnas biļetes cena turp un atpakaļ ir no 700 līdz 1200 dolāriem, jāpieskaita arī vīzas izmaksas – 50 dolāru. Nokļūstot galā, arī CAEP klubam ASV ir jāsamaksā biedra nauda 1085 dolāri. Šajā cenā ir iekļauta apdrošināšana un pārējie izdevumi,” informē jaunietis.
Viņš teic, ka draugi braucienu uztver “gluži normāli”. “Daži apvaicājās par iespaidiem un iespējām. Citi priecājās, ka viss ir kārtībā un ka esmu atpakaļ. Viņi to neuztver kā kaut ko neparastu, jo es pirms pieciem gadiem jau biju aizbraucis uz ASV ciemos. Toreiz attieksme bija citādāka, bet tagad cilvēki sāk pierast, ka daudzi brauc strādāt uz Īriju, Angliju vai Vāciju. Gribu absolvēt vidusskolu. Iespējams, ka vēl kaut kur aizbraukšu,” plāno Arnis.
Saimnieki priecājas par latvieti
Arnis dzīvoja pie saimniekiem, kas ir Amerikas latvieši. Viņi Jauno zemnieku klubam lūdza, lai pie viņiem sūta studentu no Latvijas. “Saimnieki bija jauki. Būtu labāk dzīvot pie amerikāņiem, jo tad varētu apgūt valodu. Mitinājos nelielā viesu namiņā blakus saimnieku mājai, kurā bija trīs istabas. Divus mēnešus pirms prombraukšanas ieradās jaunietis, kas tagad strādā manā vietā. Katru mēnesi saņēmu 600 dolārus un vēl 200 – pārtikai. Uz ASV braucu mācīties, nevis pelnīt. Saimniecībā strādāju piecas dienas nedēļā – 40 stundas. Nevaru sūdzēties – darbs nebija grūts. Strādāju mandeļu plantācijā, kur mani pienākumi bija zāles pļaušana, zaru izgriešana un tehnikas labošana. Saimnieks daudz ko nezināja, tāpēc man nācās viņu mācīt, nevis otrādi,” smejas students.
Fotografējot gandrīz nošauj
“Brīvā laika izmantošana nebija ierobežota. Jauno gadu sagaidīju Losandželosā, kur apmeklēju arī botānisko dārzu. Biju slavenākajā sērfotāju pludmalē. Jāteic, ka ASV klubi ir daudz labāki par mūsējiem, un amerikāņu attieksme ir pavisam citādāka. Viņus neinteresē, no kurienes esi. Tas noteikti ir tāpēc, ka Amerikā dzīvo dažādu tautību cilvēki,” analizē Arnis.
Viņš atzīst, ka brauciens bija jauks, tomēr nākamreiz gribētu doties uz citu saimniecību ASV.
Brauciena laikā Arnis piedzīvoja arī kuriozus. “Lielākais no tiem bija tas, ka mani gandrīz nošāva. Patiesībā – varēja to izdarīt.
Ar saimnieku braucām pirkt mašīnu un ieraudzījām bizoņus. Gribēju nofotografēt un nepamanīju uzrakstu, ka tas ir privātīpašums, kam aizliegts iet tuvumā. Mani izglāba saimnieks, kurš pasauca atpakaļ un teica, lai neriskējot – mani varot nošaut, jo “redneki” (neaptēsti cilvēki – red.) ir neaprēķināmi,” atceras Arnis.
