Atklās “Viesnīcas noslēpumu”

Sestdien, 15. oktobrī ilgi gaidīto pirmizrādi Alūksnes Kultūras centra kamerzālē piedzīvos Džona B. Prīslija kriminālkomēdija “Viesnīcas noslēpums” Ulda Sedlenieka Alūksnes Tautas teātrī “Slieksnis” Daigas Bēteres režijā.

Pandēmijas laika “bērns”

Luga piedzīvojusi daudzus iestudējumus gan profesionālajos, gan amatierteātros un jau pats žanrs piedāvā intrigu. Tās darbība norisinās kalnu viesnīcā “Greenfingers” Anglijā, kur pāris nedēļas pirms viesnīcas atklāšanas jau ieradusies daļa personāla. Taču sākas sniegputenis, un pēkšņi uzrodas divas vēlas ceļotājas – ekscentriskā Mis Treisija kopā ar savu pārgurušo ceļabiedri Misis Džernigenu. Viens mirklis, un Misis Džernigenas istabā atskan sprādziens. Un arī pašas Džernigenas – ne noslepkavotas, ne dzīvas – numurā vairs nav. Tāpēc vēl jo dīvaināk šķiet, ka pirms nozieguma izdarīšanas šurp ir atsūtīts detektīvs Krauters. Ikvienam viesnīcas darbiniekam, izrādās, ir kaut kas slēpjams. Uz kā sirdsapziņas ir Misis Džernigenas dzīvība? Atbildi zina tikai neizbraucamais sniegs…

Režisore Daiga Bētere un iestudējuma dalībnieki atzīst, ka ceļš līdz pirmizrādei bijis garš un līkumots, un dēvē to par pandēmijas laika “bērnu”. Lugu “Viesnīcas noslēpums” režisore izvēlējusies tādēļ, lai nodarbināti būtu visi teātra aktieri. “Pēdējos gados līdz pandēmijai viena pēc otras sekoja situāciju komēdijas, kurās spēlēja daļa aktieru, tādēļ gribējās, lai beidzot lomas ir visiem. Taču kovids ieviesa savas korekcijas, vairāki dalībnieki izvēlējās nevakcinēties un aizgāja no teātra, tādēļ viņu vietā nācās meklēt jaunus. Kad lasi lugu, domā par lomu atbilstību katram konkrētam aktierim. Katra loma jāspēlē citādāk un arī katrs no aktieriem pēc būtības ir citādāks,” stāsta režisore.

Iedziļinās tēlos

Un tā kopā ar ilggadējiem Alūksnes Tautas teātra aktieriem Veru Sedlenieci, Valdi Vimbu, kā arī Aināru Volcīti, kurš spēlējis virknē izrāžu, Violetu Kļaviņu, kurai šī ir atgriešanās “Slieksnī” pēc 25 gadu pārtraukuma, Jolantu Baldiņu, Didzi Eglīti un Dzintaru Strodānu, kuri teātrim pievienojušies pēdējos gados, Ilonu Apsīti, kura pirmoreiz kāps uz skatuves, “Viesnīcas noslēpumu” palīdzēs atklāt Silvija Aizupe un Zaiga Sudraba, kuras iepriekš piedalījušās Bejas amatierteātra izrādēs.

Pats mēģinājumu process būtiski atšķīries no līdzšinējiem iestudējumiem, jo tā saucamais “galda periods”, kas ir visu izrāžu pamats, kad izrādes ansamblis iepazīst iestudējuma materiālu, lasa to un apspriež, nenotika klātienē, bet gan attālināti. “Nekad iepriekš tik pamatīgi neesam analizējuši lugu. Katrs iedziļinājās savā tēlā, iztēlojāmies, kāda varētu būt tā priekšvēsture, kādi esam bijuši pirms tam – ko darījuši, kas mūs veidojis tādus, kādi esam,” saka aktrise Vera Sedleniece, kura izrādē spēlē ekscentriskās Mis Treisijas lomu.

Novērtē aktieru pacietību un izturību

Arī darba turpinājums saistībā ar pandēmiju noteiktajiem ierobežojumiem bijis izaicinājumu pilns. Mēģinājumi notikuši gan ārtelpās Alūksnes Kultūras centra pagalmā, gan pēc tam, kad jau ierobežojumi mīkstināti, ar noteiktu dalībnieku skaitu kamerzālē. Arī slimošana izrādes dalībniekiem nav gājusi secen. Režisore teic, ka to nevar saukt par normālu darba procesu, bet novērtē aktieru pacietību un izturību, kas šādos apstākļos ir ļoti svarīgi.

“Kad Daiga mūs uzaicināja piedalīties šajā izrādē, viņi jau kādu gadu bija mēģinājuši. Mūs ļoti labi pieņēma kolektīvā un tādā ziņā viss ir kārtībā. Mēģinājumos valda jautrība un pozitīvs noskaņojums. Pamazām “iespēlējamies” un katrā nākamajā mēģinājumā izdodas arvien labāk. Pirmizrādes gaidas vienmēr izraisa zināmas pārdomas, taču esam pietiekami daudz mēģinājuši, tādēļ pārāk liela stresa mums nav,” saka Z. Sudraba.

Gaida tikšanos ar skatītājiem

Izrādes scenogrāfiju kā allaž veidojis Ints Sedlenieks. “Ar Intu ir viegli sadarboties. Viņš “pamet” ideju, es to “uzķeru” un iedomājos, kā to varētu tālāk attīstīt. Klasiskā variantā, iestudējot šo lugu, varam iedomāties viesnīcas foajē ar sofām un lampām. Man bija skaidrs, ka to negribu, un Intam radās doma pa noliktavu un plauktiem, ko var pārbīdīt un ar tiem “spēlēties” izrādes gaitā,” stāsta D. Bētere. Savukārt mūziku izrādei rakstījis Zintis Cepurnieks. Pirmā režisores iecere bijusi, ka tai jāskan kā “šausmenēs”, taču, mainoties aktieru sastāvam, no šīs idejas bija jāatsakās, jo tas neatbilstu sākotnējai koncepcijai. Izrādes tērpu konsultante ir Inese Sedleniece, kustību konsultants – Didzis Eglītis, bet skatuves iekārtojums – Aivara Millera pārziņā.

“Sliekšņa” aktieri ir noilgojušies pēc tikšanās ar skatītājiem un cer, ka tas ir abpusēji, tādēļ šī pirmizrāde ir īpaši gaidīta. Jāpiebilst, ka “Viesnīcas noslēpums” ir arī sveiciens V. Sedleniecei nozīmīgā dzīves jubilejā, ko viņa nosvinēja septembrī.