Agita Bērziņa
Alūksnes novada pašvaldība izstāsies no biedrības “Eiroreģions “Pleskava, Livonija””. Par to deputāti lēma jau septembra domes sēdē, bet, kad un kā tas varētu notikt, šobrīd vēl nav zināms.
Domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers sēdē skaidroja, ka pašvaldības dalība biedrībā ir nelietderīga, jo biedrības darbība nenodrošina tās mērķa īstenošanu, nerisina uzdevumus, kuros vienlīdz ir ieinteresētas visas vai vairākas tās sastāvā esošās pašvaldības un neveicina pašvaldības funkciju pildīšanu. Dz. Adlers arī vērsa uzmanību, ka pašvaldība vairāku gadu laikā dalības maksā iztērējusi vismaz 20 000 eiro, tomēr liels pienesums pašvaldības teritorijā neesot sajusts. “Man bija saruna arī ar citiem pašvaldību vadītājiem un viņi izteica līdzīgu priekšlikumu. Ir jāizbeidz dalība šajā veidojumā. Savukārt no biedrības vadības esam saņēmuši aicinājumu turpināt dalību, neprasot finansējumu. Tam es neredzu jēgu – bez finansējuma un skaidri saprotamiem mērķiem,” skaidroja Dz. Adlers un piebilda, ka pašvaldībai jāizvērtē dalība arī citās biedrībās, kur pašvaldība darbojas.
Kam paliks nauda?
Deputāts Arturs Dukulis norādīja, ka par dalību biedrībā diskutēts arī iepriekš. “Jautājums nav par to, vai saglabāt dalību vai nē, bet par to, kas notiks ar naudas atlikumu, kas biedrībā uzkrājies. Likvidējot biedrību, naudu vajadzētu sadalīt visām pašvaldībām. Ja nemaldos, dalības maksa bija viens eiro no iedzīvotāja,” stāstīja A. Dukulis. Finanšu nodaļas vadītāja Evita Ņedaivodina precizēja, ka 2022. gadā dalības maksā samaksāti 1710 eiro.
Deputāts Laimonis Sīpols nepiekrita apgalvojumam, ka dalība biedrībā nesusi tikai zaudējumus. Viņš atgādināja, ka vēl rajona un pilsētas laikā, izveidoti pirmie starptautiskie sakari ar Igauniju un Krieviju, bija daudz kopīgu projektu un piesaistīts finansējums. “Varējām tikties ar kaimiņiem un darīt kaut ko. Biedrību veidoja, lai attīstītu teritorijas. Gribam vai negribam darīt kopā arī turpmāk, ir cits jautājums,” teica L. Sīpols. Viņš kā risinājumu piedāvāja uz laiku biedrībai pieņemt lēmumu atteikties no biedru naudām. “Iespējams, pēc desmit gadiem būs sadarbība ar Krieviju, tādēļ šobrīd nevajadzētu steigties. Kolēģi Igaunijā ir par biedrības saglabāšanu,” teica L. Sīpols. Priekšsēdētāja vietniece Līga Langrate norādīja, ka jābeidz jebkāda veida sadarbība ar Krieviju un šis ir viens no veidiem. Deputāts Druvis Mucenieks sēdes laikā izpētīja biedrības mājas lapu. “Ir redzams, ka no Krievijas biedrībā ir vairākas pašvaldības. Nav pat diskusiju, stājamies ārā un viss,” teica D. Mucenieks.
Vai var sasaukt kopsapulci?
Deputāts Aivars Fomins rosināja izstāšanos organizēt savādāk. “Jāsauc biedrībā iesaistīto sanāksme un jānolemj par slēgšanu. Jāizrunā arī, kā rīkoties ar uzkrājumu. Ja šobrīd biedrību atstājam, mūsu uzkrājuma daļa paliek citiem. Uzkrājums varētu būt diezgan pieklājīgs. Dalības maksas maksājam, bet pēdējos gados lielas aktivitātes nebija,” teica A. Fomins. Juridiskās nodaļas vadītāja Aiva Egle skaidroja, ka, izstājoties, uzkrājumu biedriem neizmaksā. “Tad nevar pretendēt uz biedrības mantu, jo biedrība kā tāda paliek. Biedrībā dalībnieki ir trīs pašvaldības no Igaunijas, piecas no Latvijas un sešas no Krievijas. Kā sasaukt visus dalībniekus, ņemot vērā situāciju, nezinu,” teica A. Egle. D. Mucenieks ieteica šoreiz neskatīties uz naudas atlikumu, kas tur varētu palikt, jo šis ir reputācijas jautājums. “Mēs nezinām, kā Krievijas pašvaldības var izmantot to, ka esam tai biedrībā,” pauda D. Mucenieks.
Deputātu vairākums balsoja par izstāšanos no biedrības, atturējās A. Fomins, L .Sīpols.
Reklāma