No 2026. gada 1. janvāra Latvijā stāsies spēkā izmaiņas Dzīvokļu īpašuma likumā, kas var nopietni ietekmēt nekustamā īpašuma tirgu, proti, dzīvokļa pircējs būs atbildīgs par pārdevēja parādiem, kas radušies pēdējo trīs gadu laikā. Brīdī, kad tiks pārdots dzīvoklis ar parādiem, jaunais īpašnieks tiks par tiem informēts un aicināts tos apmaksāt.
Parāds būs jāmaksā pircējam
“Līdz šim visi parādi, ko dzīvokļa īpašnieks bija sakrājis par apkuri, ūdenspiegādi, kanalizāciju un citiem komunālajiem pakalpojumiem, viņam bija jāsedz. Tas bija privātpersonas parāds, kas no personas tika piedzīts lai arī kur tā būtu,” līdzšinējo situāciju skaidro SIA “Alūksnes nami” valdes loceklis Raivis Bisenieks.
No nākamā gada šī situācija mainīsies – parāds sekos dzīvoklim, nevis īpašniekam, līdz ar to kļūs par potenciālā dzīvokļa īpašnieka problēmu. “Lai, pērkot dzīvokli, pircējs nebūtu nepatīkami pārsteigts par situāciju, kad iepriekšējie trīs gadu laikā sakrātie parādi tagad jāmaksā viņam, pircējam būs tiesības pārdevējam prasīt izziņu par parādu neesamību. Likums paredz, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums informēt potenciālo jauno īpašnieku par visiem nenomaksātajiem parādiem. Namu apsaimniekošanas uzņēmumam ir tiesības šādu informāciju sniegt tikai dzīvokļa īpašniekam. Līdz ar to pārdevējs vēršas pie namu apsaimniekotāja un šādu izziņu izprasa, jo pircējam tādu tiesību kā trešajai personai nav,” stāsta R. Bisenieks. Dzīvokļa pircējam būs jāsedz ne tikai tiešie parādi, bet arī nokavējuma procenti un jāmaksā līgumsods, ja tāds aprēķināts par parāda samaksas nokavējumu. Likums paredz, ka maksājums jāveic nekavējoties, tas ir, uzreiz pēc dzīvokļa iegādes.
Šis nosacījums attieksies tikai uz salīdzinoši jauniem parādiem – tādiem, kas veidojušies pēdējo trīs gadu laikā pirms īpašnieka maiņas. Savukārt par vecākiem parādiem turpinās būt atbildīgs iepriekšējais dzīvokļa īpašnieks.
Varēs pieprasīt tiesas ceļā
Ja nopirkts dzīvoklis ar parādiem, likums paredz, ka šis parāds jāsamaksā jaunajam īpašniekam.
Tomēr vēlāk šo parādu summu jaunais īpašnieks var no vecā īpašnieka pieprasīt tiesas ceļā. Izņēmums būs gadījumi, kad abi darījuma partneri – vecais ar jauno īpašnieku – ir vienojušies, piemēram, par parāda summu samazināt dzīvokļa pārdošanas cenu, uzsver R. Bisenieks.
Kopā ar parādu jaunais īpašnieks pārņems arī tiesības šo parādu apstrīdēt. Viņš varēs iesniegt prasību tiesā, skaidrojot, kāpēc maksājums jau sākotnēji nav bijis pamatots un attiecīgi nav jāmaksā. Ja tiesvedību jau bija uzsācis iepriekšējais īpašnieks, jaunais to varēs pārņemt un turpināt.
“Uzskatu, ka likuma izmaiņas “Nauda seko dzīvoklim” ir pieņemtas pareizi. Tas neļaus īpašniekiem izvairīties no parādu samaksas un vieglāk atbrīvoties no sava dzīvokļa. Mazāk aktuāls gan tas ir mājas apsaimniekotājam uzņēmumam, jo tāpat nav garantijas, ka jaunais īpašnieks būs atbildīgāks maksātājs, ka būs tik situēts un varēs atmaksāt parādus ātrāk nekā līdzšinējais,” saka R. Bisenieks.
Jaunajam īpašniekam būs pienākums samaksāt pēdējo trīs gadu parādus par:
- mājas pārvaldīšanu,
- komunālajiem pakalpojumiem,
- iemaksām uzkrājuma fondā,
- zemes lietošanas maksu, ja zeme zem mājas nepieder dzīvokļu īpašniekiem.
Parādu pārņemšana attieksies uz dzīvokli: - kas ir nopirkts,
- kas iegūts citādi, piemēram, saņemts dāvanā,
- uz mantotu dzīvokli (arī līdz šim dzīvokļi tika mantoti kopā ar to parādiem). Ja dzīvoklis cilvēkam atņemts piespiedu kārtā, piemēram, par parādiem, atbildība par parādu saglabāsies vecajam īpašniekam.
AVOTS: DZĪVOKĻU ĪPAŠUMA LIKUMS
