Jaunlaicenes muižas muzejā “Malēnieša pasaule” gaidāmas pārmaiņas – piešķirti līdzekļi ekspozīcijas “Jaunlaicenes muiža” modernizācijas dizaina izstrādei. Kā stāsta muzeja vadītāja Kristīne Kuropatkina, – jaunais dizains izcels muzejā esošās vērtības un sekmēs Jaunlaicenes apkārtnes kultūrvēsturiskā mantojuma pieejamību sabiedrībai un vēstures popularizēšanu.
Modernizēs ekspozīciju
Jaunā ekspozīcija balstīta uz padziļinātu pētniecību un izmantos muzeja krājuma priekšmetus, lai sabiedrību iepazīstinātu ar vēstures mantojumu. Tā plānots popularizēt Jaunlaicenes muižas apkārtni un tās nozīmi dažādos vēsturiskajos procesos. “Ekspozīcija ieplānota kā vairāklīmeņu spēle, kas muzeja apmeklētājiem interaktīvā veidā ļaus izzināt gan Jaunlaicenes muižu un tās apbūvi, gan Vidzemes muižu apsaimniekošanu un sadzīvi, gan ļaus iepazīties ar baronu fon Volfu dzimtu,” nākotnes vīziju ieskicē muzeja vadītāja. Jaunā dizaina izstrāde jau uzsākta. Veiksmīgi dizaina risinājumi ne tikai uzlabos ekspozīcijas estētisko pievilcību un informācijas ieguves veidus, bet nodrošinās arī eksponātu labāku saglabāšanu.
Dizaina koncepciju izstrādāja SIA “Being Design”, kas specializējas muzeju ekspozīciju projektēšanā un īstenošanā. Kā uzsver K. Kuropatkina, dizaina projekts ir pirmais solis ceļā uz kvalitatīvu un pētniecībā balstītu pakalpojumu sniegšanu sabiedrībai. Viņa pajoko, ka vistrakākais no badiem ir ideju bads, bet muzeja darbiniekiem netrūkst ideju, kā sabiedrību ieinteresēt.
“Jaunajā dizaina izveidē iekļauti vairāki digitāli elementi, vienlaikus nekur nepazudīs līdzšinējie, apmeklētāju iecienītie radošie elementi, kas ļauj pašiem darboties, jo dizaineri ieklausās mūsu viedoklī. Arī līdz šim Jaunlaicenes muižā godā celti mākslinieka Raula Zitmaņa zīmējumi un ilustrācijas muižas lietām, senajiem darbiem, kurus mākslinieki veiksmīgi iekļāvuši jaunā dizaina izstrādē,” stāsta K. Kuropatkina.
Krēsli ar unikālu vērtību
Muzeja galvenais uzdevums ir atbildīgi pārvaldīt savu krājumu, padarot to maksimāli pieejamu sabiedrībai, lai veicinātu padziļinātu vēstures izpratni, tādēļ plānota arī eksponātu restaurācija. “Vērtīgākie eksponāti muzeja krājumā ir tie, kas saglabājušies uz vietas agrākajā Jaunlaicenes muižas teritorijā vai arī nonākuši muzejā no Volfu dzimtas pēctečiem. Šie priekšmeti un dokumenti ir autentiskas muižas vēstures liecības, tādēļ plānojam veikt vairāku ar brīvkungu fon Volfu dzimtu saistītu mēbeļu – Jaunlaicenes pils vai muižas kungu mājas krēslu – restaurāciju,” atklāj muzeja vadītāja.
Krēslu restaurācijas darbus veic SIA “Intarsija” un restaurators Jānis Ceplis. K. Kuropatkina uzsver, ka šis uzņēmums ir ar 33 gadu pieredzi mēbeļu un interjera priekšmetu atjaunošanā, kurā strādā atestēti mēbeļu restauratori ar restauratora
– meistara un restauratora – vecmeistara kvalifikāciju. “Veicot vēsturisko mēbeļu restaurāciju, tiks nodrošināta vērtīgas Jaunlaicenes muižas kultūrvēsturiskā mantojuma daļas saglabāšana, un, iekļaujot tos Jaunlaicenes muižas ekspozīcijā, būtiski celsies tās kultūrvēsturiskās un estētiskās kvalitātes,” uzsver K. Kuropatkina, uzsverot, ka muižas krēsli savā ziņā ir unikāla vērtība. “Pati Jaunlaicenes pils līdz mūsdienām nav saglabājusies – to nojauca 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, tādēļ restaurētie un savu sākotnējo krāšņumu atguvušie krēsli dos iespēju ilustrēt kādreizējo muižnieku sadzīves līmeni. Šādi, caur lietu pasauli, skaidrāk varēs atklāt, kādas kultūrvēsturiskās vērtības savulaik atradās Jaunlaicenes pilī. Meklējot šo krēslu analoģijas, nācās konstatēt, ka Latvijas muzejos šādu krēslu nav, kas nozīmē, ka tiem savā ziņā ir unikāla vērtība arī Nacionālā krājuma kontekstā,” saka muzeja vadītāja.
Būs raidījumu cikls
Muzejs daudz darba iegulda arī malēniešu identitātes popularizēšanā. Šomēnes muzejā bija tikšanās ar Latvijas Radio žurnālisti Zani Lāci – Baltalksni, kas veido raidījumu ciklu “Pieturvietas” par dialektiem un valodām, izloksnēm Latvijā. Viena no šī cikla sadaļām būs par Malēniju. Sarunā piedalījās Jaunlaicenes muižas muzeja dibinātāja un ilggadēja vadītāja Sandra Jankovska, īstena malēniete Vizma Supe un muzeja vadītāja. “Sarunas tēma bija malēnieši, malēniešu valoda, izloksne, senvārdi. Runājām par to, cik daudz šī valoda šodien dzīvo mūsos, vai izmantojam šos vārdus, kā tie atšķiras – katrā pagastā ir dažādas nianses vārdu lietojumā vai izrunā,” par tikšanos ar žurnālisti stāsta K. Kuropatkina. Neiztika bez sarunām arī par malēniešu kāršu spēli “Puns”, kas ir nozīmīga šķautne un tradīcija malēnieša dzīvē, kā arī par gaidāmajiem malēniešu svētkiem 2026. gada 25. jūlijā. Raidījumu cikls tiks uzsākts ar nākamo gadu. “Mūsu galvenā doma, stāstot par sevi, ir tā, ka ne viss iet mazumā, – mums viss turpinās,” uzsver vadītāja.
Malēnieši – tā nav tikai valoda
Plānotie modernizācijas darbi netraucē baudīt muzeja piedāvājumu. K. Kuropatkina aicina apmeklēt muzeju – te ir ko redzēt, ko dzirdēt gan tiem, kam patīk izziņas ekspozīcijas, gan tiem, kas paši mīl muzejos darboties. “Manuprāt, ir vērtīgi zināt novada un sava pagasta vēsturi, ar to arī paši kļūstam bagātāki. Ekspozīcijā “Malēnieša pasaule” katrs varam stiprināt savu identitāti,” pārliecināta muzeja vadītāja. Viņa uzskata, ka runāt un interesēties par malēniešiem ir svarīgi, jo tas ir veids, kā nepazaudēt sevi. “Malēnieši, tā nav tikai valoda – tās ir tradīcijas, rotaļas, kulinārais mantojums. Tas ir visu mūsu pienākums – nodot nākamajām paaudzēm informāciju, lai malēnisko šķautni nepazaudē jaunā paaudze un lai pēc tam tas viss nav jāmeklē arhīvos un jāstudē, kā kādreiz bija. Tam ir jādzīvo cauri laikiem,” ar pārliecību saka K. Kuropatkina. “Man ļoti patīk teiciens, ka malēnietis augstu godā tur ģimeniskās vērtības un ir savas dzimtās puses patriots. Mums vajadzētu lepoties, ka esam malēnieši, nekad nevajag kaunēties par savu identitāti,” novēl K. Kuropatkina.
UZZIŅA
Projekta “Jaunlaicenes muižas muzeja “Malēnieša pasaule” ekspozīcijas “Jaunlaicenes muiža” modernizācijas dizaina izstrāde” realizēšanai Valsts Kultūrkapitāla fonds piešķīris 4550,00 eiro. Projekta “Jaunlaicenes muižas kungu mājas krēslu restaurācija” realizēšanai – 3763,00 eiro.
