Eglīti svētkiem var doties meklēt, protams, katram pašam piederošā mežā vai kāda cita īpašnieka mežā ar viņa atļauju. Lai nocirstu vienu kociņu svētkiem AS “Latvijas valsts meži” apsaimniekotajos mežos, atļauja nav nepieciešama.
“Alūksnes novada teritorijā vietās, kas dabā apzīmētas ar valsts mežu īpašuma zīmēm, ikviens var droši doties un sameklēt pēc paša ieskatiem skaistāko eglīti. Valsts mežu atpazīsiet pēc izvietotajām zīmēm. Uz tās dzeltenā fona attēlots AS “Latvijas valsts meži” logotips. Uz robežas ceļa vai kvartālstigas malā un kvartālstigu krustpunktos izvietotās zīmes vēstīs, ka tā ir valsts mežu teritorija,” atklāj Alūksnes mežniecības vecākais mežzinis Andris Mičulis. LVM apsaimniekoto mežu izvietojumu precīzi var aplūkot arī mobilajā lietotnē LVM GEO.
Savukārt privātīpašumu noteikt ir grūti, ja vien arī tur nav izvietota norādes zīme. “Tādēļ eglītes meklēšanai labāk izvēlieties valsts mežu, kuram ir skaidras norādes, kā arī uz kokiem ir dzeltenas līnijas, uzrakstīti kvartālu numuri. Tad būs pilnīgi droši, ka tas ir valsts mežs, un nebūs jābēdā, ka iekulsieties nepatikšanās, cērtot kādā no privātīpašumiem,” saka A. Mičulis.
Lai nepaliek asi celmi
A. Mičulis gan piebilst, ka visās vietās valsts mežos eglītes nav atļauts cirst. “Stingri aizliegts cirst jaunaudzēs, jo tur aug nākotnes mežs. Eglīšu ciršana aizliegta arī aizsargājamās teritorijās, kas apzīmētas ar ozollapas zīmi. Un, kā jau teicu, bez saskaņojuma eglīti aizliegts cirst citu īpašnieku mežos,” uzsver mežzinis. Viņš norāda, ka katrs savu svētku zaļo rotu droši var meklēt meža ceļu malās, kvartālstigās, grāvju malās, zem elektrolīnijām, kā arī pieaugušā mežā zem lielajiem kokiem.
“Izvēlētās eglītes augstums nedrīkst būt lielāks par trīs metriem un celma diametrs desmit centimetru augstumā virs sakņu kakla nedrīkst pārsniegt 12 centimetrus. Ja tomēr noskatīta resnāka eglīte, nepieciešams ciršanas apliecinājums. Var izmantot gan cirvi, gan mačeti, bet visieteicamāk tomēr zāģi, jo eglīte jānocērt iespējami tuvu zemei,” iesaka A. Mičulis.
Zāģējot celms paliek līdzens, savukārt, cērtot ar cirvi vai mačeti, celms būs ass un uz tā var savainoties gan meža dzīvnieki, gan citi eglīšu meklētāji. A. Mičulis ir kategoriski pret to, ka eglītei tiek nozāģēta tikai galotne, bet pārējais kociņš atstāts. “Eglīte, palikusi bez galotnes, vairs neizaugs liela, nīkuļos. Ja nu tomēr tā šķiet vispiemērotākā rotāšanai mājās, tad jānozāģē arī atlikusī apakšējā daļa un jāatstāj turpat, nevedot mājās,” iesaka A. Mičulis.
Svinēt var arī mežā
Eglīti katrs var rotāt pēc savas izvēles un iespējām. AS “Latvijas valsts meži” neiebildīs arī tad, ja izvēlēsieties Ziemassvētkus vai Jauno gadu sagaidīt pie mežā rotātas eglītes. Arī šim nolūkam speciāla atļauja nav nepieciešama. Tad vispiemērotākie rotājumi būtu dažādi dārzeņi vai augļi, kurus pēc svinēšanas var atstāt zaros meža zvēriem. Ja tomēr eglīte rotāta ar mākslīgiem materiāliem, tie jānovāc un jāaizved, lai nepiesārņotu mežu. “Ugunsbīstamais periods mežos ir beidzies, tādēļ, ja ir vēlme, sagaidot Ziemassvētkus, atļauts kurināt arī ugunskuru kāda silta dzēriena vai ēdiena pagatavošanai. Protams, promejot tas noteikti jānodzēš. Alūksnes novada ļaudis mežos uzvedas pieklājīgi – ko atnes, to arī aiznes, neatstājot aiz sevis nekārtību,” saka A. Mičulis un novēl priecīgus Ziemassvētkus un veiksmīgu Jauno gadu.
Ziemassvētku eglīti gan var arī nopirkt – jau nocirstu vai podā iestādītu. Diemžēl dzīvās podu eglītes, iestādītas dārzā pēc tam ieaug reti, novērojis arī mežzinis.
Arī pēc svētkiem eglīte var būt noderīga. Ar tās zariem var apsegt dārza augus vai izmantot kociņu kā kurināmo. Ik gadu iedzīvotājiem ir iespēja savas Ziemassvētku eglītes pēc svētkiem nodot pārstrādei – par to iedzīvotāji tiks informēti.
