Veclaicenes pagasts ar 28 ezeriem, Kornetu pakalniem, Drusku pilskalnu, Dieva kalnu un Peļļu gravām ir daudzu tūristu maršrutā.
Veclaicenes pagasts ar 28 ezeriem, Kornetu pakalniem, Drusku pilskalnu, Dieva kalnu un Peļļu gravām ir daudzu tūristu maršrutā. Starp apskates vietām, ko viegli atrast pēc ceļa zīmju norādēm, īpašs ir Naudas akmens.
Lai gan tas meklējams pagasta nomales mežā pie Palpiera ezera, turp dodas ne tikai ekskursanti, bet arī apslēptās mantas tīkotāji. “Nostāsti vēsta, ka Ziemeļu kara laikā zviedri pie ezera aprakuši naudas lādi. Lai vieglāk to būtu atrast, virsū uzvelts akmens. Cīņas tur tiešām ir bijušas, jo ezera vienā pusē ir zviedru, bet otrā pusē – kritušo krievu karavīru apbedījumi. Bet, vai tur aprakta nauda, vēlas pārliecināties ne viens vien,” stāsta Veclaicenes pagasta tūrisma darba organizators Jānis Prangels.
Naudas meklēšana ar lielu sparu atsākusies no 1990.gada. Tad sāka izmantot metāla meklētājus. Ja tas ziņoja, ka zemē ir metāls, tūdaļ ķērās pie lāpstas. Tā apkārt Naudas akmenim ir izrakta ne viena vien bedre. Bet pats zilgani pelēkais milzis noslīdējis zemāk gravā. Tā apkārtmērs ir apmēram desmit metru. “Ja arī tur kaut kas ir bijis, tad tas sen jau ir izrakts. Tomēr ik palaikam kāds cenšas parakties zem akmens, tas var būt bīstami,” atzīst J.Prangels. Dažreiz ekskursanti pie Naudas akmens izber monētas, lai radītu citos interesi par aprakto mantu.
Dievu kalnā ir Māras pēdas akmens, bet pie Veclaicenes pamatskolas atrodas Zīmju akmens. Arī par tiem ir leģendas un nostāsti.
