Apes Pilsētas svētki turpinājās trīs dienas, kurās pasākumi bija paredzēti visu paaudžu un dažādu interešu novada iedzīvotājiem un daudziem ciemiņiem. Šoreiz tika dota iespēja ielūkoties Dzirnavu ielas senajā un nesenajā pagātnē, salīdzināt to ar tagadni.
Atjauno Bērnības svētkus
Apes svētkos “Mana pilsēta – savās krāsu melodijās” apenieši kā ierasts savu krāsu ievilka ar ziedu varavīksnes veidošanu skvērā pie tautas nama. Saglabājusies tradīcija – sveikt pēdējā gada laikā dzimušos mazos apeniešus. Turklāt pagājušajā piektdienā tika atjaunoti Bērnības svētki, ko vadīja Čučumuižas rūķi no Rīgas Kristīne Bitēna Sirmā un Atvars Sirmais. Īpaša dāvana bija jaunā rotaļu laukuma atklāšana. Tas tapis ar Hipotēku bankas atbalstu projektam. “Pirmo reizi atkal bija Bērnības svētki ar šūpošanos un kūmām, kādi Apē nav bijuši daudzus gadus. Kad tika veikta iedzīvotāju aptauja, jutām lielu atsaucību šiem svētkiem. Vasara beidzas, tāpēc tos iekļāvām Pilsētas svētku programmā. Pieteicās necerēti daudz – 26 – bērnu gan no Apes, gan arī no Alūksnes novada. Centāmies viņiem kopā ar vecākiem sagādāt jaukus brīžus, jo visiem patīk šūpošanās, ziedi un dāvanas,” stāsta Apes tautas nama vadītāja Ilva Šāre. Viņa cer, ka tikšanās ar labestīgajiem un atraktīvajiem Čučumuižas rūķiem, kurus zina un gaida katrā mājā, radīja daudz prieka mazajiem.
Pirmās svētku dienas izskaņā pie Elīnas Zālītes muzeja varēja klausīties stāstus par Dzirnavu ielu senāk un tagad. Romantiskajā vakarā, kurās skanēja gan Otaņķu folkloras kopas dziesmas, gan ģitāras spēlētāju melodijas, gan koncerts “Manā četristabu sirdī”, tika vākti ziedojumi Elīnas Zālītes skulptūras atjaunošanai. Tā tika nozagta 2009.gada rudenī, bet joprojām nav atrasta.
Svin 83.dzimšanas dienu
Sestdien daudzi svētku dalībnieki un skatītāji ar nepacietību gaidīja pa Dzirnavu ielu no Igaunijas puses iebraucam dažādos gados ražotu sarkano transportlīdzekļu parādi. To ievadīja zirga pajūgs, kurā sēdēja Apes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju un igauņu kolēģi. Varēja redzēt, ka liela interese bija par apmēram trīsdesmit automašīnu (arī bērnu), motociklu, traktoru, kvadriciklu, velosipēdu braucējiem, kuri vairumam apeniešu bija labi zināmi. Otrā zirga pajūgā brauca precinieku lūkotājas no Kalncempju Ates dzirnavām jeb pasākumu vadītājas Sanita Eglīte un Alda Liepiņa. Radot jautru noskaņojumu, viņas neaizmirsa dot vārdu A.Harju. “Mēs no Igaunijas puses nebraucām tukšām rokām. Mums līdzi ir Monistes pagasta vadība, ar ko parakstīsim sadarbības līgumu. Stāvot senās Dzirnavu ielas sākumā, tirgus laukumā, mēs jūtam, kā mainās laiki un mainās pilsētas statuss. 1928.gada 11.februārī Apei tika iegūts pilsētas statuss. Šodien svinam pilsētas 83.dzimšanas dienu,” uzsvēra A.Harju.
teksts: Mārīte Dzene
foto: gatis bogdanovs
(Turpinās no 1.lappuses)
Liek atcerēties pagātni
Apē galvenā bija Stacijas iela, bet visgarākā – Garā iela, kas vēlāk tika sadalīta Pasta un Dzirnavu ielā, kas veda uz Igaunijas robežu gar Jašu dzirnavām. Padomju varas gados tā tika pārdēvēta par Raiņa ielu. Tad apenieši jokoja, ka Rainis gan viņu pusē neesot manīts. 1993.gada 25.augustā Dzirnavu iela atkal atguva savu nosaukumu, tās garums ir gandrīz kilometrs, tajā ir 30 mājas, kas būvētas no vietējā dolomīta, ķieģeļiem un koka. Ielas galā uz Jašupītes atradās dzirnavas. Tagad par senajām maltuvēm vairs nekas neliecina, arī koka tilta pār upi vairs nav. Augšpus tilta bija liels dambis, kur vasarās peldināja zirgus, bet ziemās bērni vizinājās ar riņķa ragavām. Apenieši ierosinājuši bijušo dzirnavu vietā novietot dzirnakmeni ar uzrakstu “Jaši”.
Dzirnavu ielai uzticīga ir Jašupīte, kas savā plūdumā līkumo tai blakus jau simtiem gadu. To varētu dēvēt par daudzu cilvēku liktensceļu. 1941.gada 8.jūlijā partijas un komjaunatnes aktīvisti no Apes ar smago automašīnu aizbrauca uz sanāksmi Valkā. Vakarā mājupbraucot pie Jašu tilta priežu sila malā mašīna tikusi apturēta. Par šo notikumu ir pretrunīga informācija. Viena versija liecina, ka šie cilvēki sasieti un ievesti mežā, bet rīta pusē nošauti un turpat aprakti. Nošauti 11 vai 20 cilvēki. 1941.gada augustā jeb septembrī tika arestēti apmēram 200 Apes pilsētas ebreji. Viņus iesēdināja tā saucamajā “bertā” un aizveda. Pēc tam viņi tika nošauti, bet bērni nogalināti ar durkli.
1944.gadā nedēļu pirms atkāpšanās vācu karaspēks centās no pilsētas izdzīt iedzīvotājus. Tie devās bēgļu gaitās vai paslēpās mežā. Dažu stundu laikā tika nodedzinātas 15 mājas, kas atradās galvenokārt Dzirnavu ielā. Tās sākumā pilsētas centrā nodega divas mūra mājas. Šos pagātnes notikumus atgādināja piemiņas brīdī meža malā, kur uzstādīta piemiņas plāksne 1941.gada 11.jūlijā nošautajiem padomju aktīvistiem.
Amatu prasme saglabājas
Pilsētas svētkos lielāka interese bija nevis par vēsturi, bet par pasākumiem: dzīvnieku izstādi un izsoli, jātnieku paraugdemonstrējumiem, amatnieku tirdziņu, floristikas darbiem un sportiskām aktivitātēm. Protams, ir prieks, ka svētku rīkošanā jūtama arvien lielāka apeniešu atsaucība. Savu pilsētu atceras arī bijušie apenieši. Piemēram, Otaņķu folkloras vadītāja Zenta Bērtiņa izveidojusi pirmo deju kolektīvu Apē, bet svētkos viņa priecēja ar kurzemnieku dziesmām un dejām. Ar nelielu nostaļģijas devu apenieši ielūkojās bijušajā maizes ceptuvē, kuras ēka gan ir saglabājusies, bet tās iekšienē tikai neliela priekštelpa ir atdalīta no gruvešiem pilnās darba telpas. Fotogrāfijas un saraksts ar te gatavotajiem maizes izstrādājumiem atsauc atmiņā laiku, kad te bija jūtama svaigi ceptas maizes smarža. Svētkos gardu maizi nobaudīt piedāvāja Vilis Kļaviņš no Stāmerienas. Viņš atzina, ka maizei bijusi liela piekrišana – līdz Apes gardo kūku degustācijai un koncertam maizes ceptuves pagalmā nebija vairs ne drupačas no 25 kilogramiem svaigi ceptās maizes. Kādreiz Dzirnavu ielā valdījusi liela amatnieku rosība, ko svētkos apliecināja frizieru pakalpojumi un amatnieku tirdziņš. Visiem, kuri savulaik strādājuši šajā ielā, bija veltīts koncerts “Laika dzirnas maļ un maļ”, kurā piedalījās Apes deju kopa “Metenis” jauktais koris un viesu kolektīvi no Otaņķiem un Varstiem (Igaunija).
