Alūksnes Jaunās pils fasāde būs gaiši rozā krāsā
Apgūstot Eiropas līdzekļus, pilsētā jau vairākas nedēļas notiek Alūksnes Jaunās pils rekonstrukcija. Kad oktobrī darbus pabeigs, pils fasāde būs ieguvusi gaiši rozā toni ar brūniem logu rāmjiem – pils atdzimšanu alūksnieši gaida jau daudzus gadus.
“Esam nomazgājuši jau 70 procentus pils fasādes, notiek fasādes gruntēšanas un apmešanas darbi, logu restaurācija, tiks izgatavoti arī jauni logi. Sarežģītāko logu restaurācijas darbu veikšanai pieaicinājām arī speciālistu no Ventspils,” stāsta SIA “RCI Gulbene” būvniecības daļas vadītājs Jānis Kubuliņš.
Viņš uzsver, ka fasādes un logu remontdarbus noteikti pabeigs plānotajā termiņā – līdz 30.oktobrim.
“Savukārt Vīna pagrabā un Ledus pagrabā veicamo darbu termiņš būs atkarīgs no arhitekta darba, jo tur būs izmaiņas salīdzinājumā ar projektu. Demontējot atklājās, ka tās ir daudz sliktākā stāvoklī, nekā sākotnēji paredzēts – velve iebrukusi, sienas saplaisājušas, tāpēc jāveic papildus darbus,” viņš saka. Alūksnes Jaunās pils pārvaldnieks Andrejs Lazdiņš atzīst – pils arī pati stāstot, kas kur agrāk atradies.
“Kādreizējā kino zālē, kas savulaik bijusi barona Fītinghofa ēdamzāle, atklājās, ka stūrī pie durvīm bijis arī kamīns. Zinām, ka šajā telpā bijusi arī skaista arka, kas padomju varas gados aizmūrēta, tāpat kā ir aizmūrēti četri logi sienā, kur bija kino telpa – tos, tāpat kā arku, atjaunosim,” viņš saka.
Meklē vecos plānus
Alūksnes novada dome par pils rekonstrukcijas projekta darbu koordinatoru izvirzījusi deputātu Ainaru Melderu. Viņš uzskata, ka Latvijas neatkarības gadu laikā pilij izdarīts vairāk kaitniecības, nekā padomju varas gados.
“Jaunās pils rekonstrukcijas projekts ir uzrakstīts ļoti nepilnīgi. Līdz šim no pašvaldības nav bijis cilvēka, kurš rūpētos par pili kopumā. Ir īstenoti atsevišķi mazi projekti, bet veicamie darbi nav plānoti secīgi un kompleksi. Ieklājot akmens bruģi pie pils, ir paaugstināts zemes līmenis, lai gan kārtu vajadzēja ņemt nost, nevis likt klāt. Ap pili nav pienācīga gājēju celiņa, bet jumtiņš virs balkona ir izbūvēts nepareizi, jo ūdens tek garām. Šī ir pēdējā iespēja pašvaldībai pili sakārtot un rādīt tūristiem kā pili,” saka A.Melders.
Viņš uzsver, ka pilsētā joprojām nevienam nav pieejams vecais pils plāns, lai zinātu, kāds bijis telpu izkārtojums barona Fītinghofa laikā. A.Melders jau ir bijis Latvijas Valsts arhīvā un pieprasījis vecos plānus – augustā jābūt atbildei.
“Vēl ir iespēja tos meklēt kādā Sanktpēterburgas bibliotēkā, ja arhīvā neatradīs, bet pili ir jāsakārto tādu, kāda tā bijusi agrāk – ja pārējie deputāti to atbalstīs, tad varēsim izdarīt.”
Grib restaurēt telpas
Tagad, veicot remontdarbus, visas izmaiņas rekonstrukcijas projektā jāsaskaņo ar atbildīgajām institūcijām, kas prasa papildus laiku. Novada domes nostāja ir, ka darbus pilī jāizdara kārtīgi, tādēļ no pašvaldības budžeta līdzekļiem jau atvēlēts papildus ap 2000 latu, lai sakārtotu komunikāciju sistēmu, jo, nojaucot kādreizējo kino telpu atklājās, ka visa pils paliek bez siltuma, ūdens, elektrības, kanalizācijas.
“Projektā ir paredzēts krāsot pils jumtu, bet kurš krāso cinkotu skārdu? Krāsošana nenotiks – varbūt varēsim šo naudu daļēji novirzīt jumta remontam, jo – lai arī pils jumtu pirms dažiem gadiem remontēja, tas jau ir bojāts, jo darbs paveikts nekvalitatīvi, sijas un spāres ir jāmaina, toreiz jumts nav pat nodots ekspluatācijā. Ledus pagrabu sakārtos, bet plānoto krāsni un skursteni tur neizbūvēs. Uzteicama ir pils pārvaldnieka A.Lazdiņa iniciatīva, kurš kopā ar simts latu stipendijas saņēmējiem iztīrīja Ledus pagrabu,” norāda A.Melders.
Viņš uzsver, ka muižas parks Alūksnē ir skaists, bet tūristiem tas netiek rādīts, turklāt nepieciešama parka labiekārtošana, tādēļ kā nākamais solis, ko pašvaldība spers arī Jaunās pils sakārtošanā, ir projekts par Alūksnes muižas parka rekonstrukciju kopā ar sadarbības partneriem Krievijā.
“Tā kā esamu izvirzīts par projekta koordinatoru, gribu panākt, lai Krievija šajā projektā no savas puses paredz finansējumu un speciālistu arī restaurācijas darbiem kādai no pils telpām, ne tikai parka labiekārtošanai. Pašlaik ar Krievijas pusi vēl izstrādājam kopīgo projektu – ja to atbalstīs, darbi ritēs 2013.un 2014.gadā, kas būs pēdējais laiks, lai Latvija apgūtu Eiropas naudu,” domā A.Melders.
