Saulainajās dienās SIA “Vireši” labības laukos bez mitas strādā divi kombaini. Tie kuļ ziemas kviešus, kas aizņem gandrīz 100 hektārus. Savu kārtu jau gaida auzas un mieži. Pirmie kvieši sēklai ir nokulti, vēl 200 tonnas graudu jānodrošina lopbarībai.
Raža ir atbilstoša zemes auglībai
SIA “Vireši” valdes priekšsēdētājs Ivars Kalniņš spriež, ka varbūt pļauju varēja sākt jau pagājušajā nedēļā. Taču tad graudi vēl nebija tik sausi, tāpēc gaidīja, lai mazāki tēriņi būtu to kaltēšanai. Viņš atzīst, ka lielāko daļu graudu patērē spēkbarībai saimniecības govju ganāmpulkam – apmēram 150 liellopiem. Iespējams, ka šoruden varēs graudus arī pārdot. “Ziemas kvieši te padodas, bet ar vasarājiem ir pašvaki. Esam bioloģiskā saimniecība, tāpēc nevaram lietot ķimikālijas, tikai dabisko mēslojumu. Turklāt ar to mēslojot ir daudz nezāļu. Tomēr šobrīd var redzēt, ka raža ir labāka,” skaidro I.Kalniņš. Viņš atzīst, ka no zemes, kas novērtēta ar 20 ballēm, 2 tonnas kviešu no hektāra bez minerālmēslojuma un ķimikālijām var iegūt. Tā ir atbilstoša raža.
Bioloģiski audzēti graudi ir vērtīgāki
Šogad ir labas graudu iepirkuma cenas, kviešus iepērk par 10 līdz 15 latiem, bet miežus – par 40 latiem tonnā vairāk nekā pērn..Tiesa, cena var mainīties katru dienu. Tomēr bioloģiski audzētiem graudiem cenas ir vēl nedaudz lielākas. Jau pirms pusgada par iespēju iegādāties graudus SIA “Vireši” interesējās trīs uzpircēji. “Ja graudi paliks pāri, protams, pārdosim. Tagad daudzi grib cept maizi no tīriem graudiem, tāpēc to cena ir augstāka. Tiesa, cenšas arī iestāstīt, ka tas nav nekas, ja pirms kulšanas kviešus miglo ar “Raundapu’” lai tie ātrāk nogatavotos. Nezāles iznīkstot, bet graudu un maizes kvalitāti tas neietekmējot. Kāpēc tad augļkopjiem ir noteikts, cik mēnešus pirms ražas novākšanas nedrīkst lietot ķimikālijas?” salīdzina I.Kalniņš. Viņu pārsteidz, ja bioloģiskās saimniecības laukos neredz nezāles. To nevar panākt bez ķimikālijām.
Steidzas kult pirms lietavām
I.Kalniņš uzsver, ka ar labības pļauju ir jāpasteidzas, pirms nav sākušās lietavas. Tad mālainajā zemē kombaini nevar strādāt. Dienā divi saimniecības kombaini var nokult apmēram 30 hektārus. Tiesa, tad kaltēm jāspēj ņemt pretī graudus. Ja graudi nav jākaltē, var uzreiz sabērt šķūnī. “Tiklīdz beigs novākt kviešus, kuls auzas. Tiesa, ja uznāks lietus, tās var sagult pie zemes. Mieži vēl nav īsti gatavi,” saka I.Kalniņš. Viņš ir apmierināts, ka trešdien ar ceļamkrānu izdevās ātri nomainīt kaltei vecos trumuļus. Tie ir nokalpojuši 26 gadus, tāpēc tajos vairs nevarēja izkaltēt graudus. Lai gan arī tie nav gluži jauni, kaltēšanas process tiks nodrošināts. “No rīta graudos ir apmēram 18 procenti mitruma, vakarpusē – 15 procenti. Tagad tie ventilējas torņos, un, iespējams, ka nevajadzēs laist caur kalti. Ja mitrums nebūs lielāks par 12 līdz 14 procentiem, tad tos nevajadzēs kaltēt,” skaidro I.Kalniņš. Viņš norāda, ka ir iegādāts jauns arkls, kas jau ir likts darbā, gatavojot laukus ziemāju sējai.
