Alūksnes slimnīcu nelikvidēs, bet kāds turpmāk būs valsts apmaksāto pakalpojumu klāsts tajā, vakar Veselības ministrijas darba grupas izbraukuma sēdē tā arī palika neatbildēts jautājums uz aptuveni diviem mēnešiem, kad būšot gala ziņojums par turpmākajām reformām.
Veselības ministra valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis uzsvēra, ka gaidāmās reformas mērķis nav likvidēt, bet vienoties. “Katrai ārstniecības iestādei reģionos ir sava “rozīnīte” un niša, kā vislabāk palīdzēt iedzīvotājiem. Nav jācentralizē tas, ko lokālajās slimnīcās prot darīt ļoti kvalitatīvi. Gribam, lai turpmāk par vienādas diagnozes pacientu būtu vienāda samaksa Alūksnē un Rīgā, bet par transportējamiem pacientiem maksātu vairāk. Lokālajās slimnīcās paliktu terapeitiskie pacienti, kam būtu zemāks tarifs, un ķirurģiskie, kam būtu augstāks tarifs. Bet liela daļa konsolidācijas būs jāizdara uz iekšējiem resursiem, jo tie ir atrodami,” viņš norāda un uzsver: mērķis ir kaut ko saglabāt konkrētā teritorijā ne tādēļ, ka tur ir speciālists, bet plānot pakalpojumus pēc vajadzības.
“Alūksnes slimnīca ir būtiski labāka par citām lokālajām slimnīcām, jo spēj ātri izvērtēt, kas ir labākais pacientam un kur to ārstēt, un ir citi rādītāji, ko varētu vēl uzlabot. Nevienu slimnīcu neslēgs, jo tiecamies uz to, lai pakalpojumu sniegšanas vietas būtu sadalītas pa reģioniem pēc iedzīvotāju skaita – tad vairs nebūs arī dalīšana “pēc deguniem”,” apgalvoja J.Bundulis.
Sniedz kvalitatīvu
pakalpojumu
SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa klātesošajiem prezentēja, kādus pakalpojumus sniedz Alūksnes slimnīcā, uzsverot, ka attālums līdz citām slimnīcām ir liels, ceļu infrastruktūra – slikta, bet sabiedriskā transporta kustība laba ir tikai ar Rīgu. Viņa uzsvēra, ka no 29 slimnīcā strādājošiem ārstiem 25 dzīvo Alūksnē un tikai 4 citur. Alūksnes slimnīca veiksmīgi sadarbojas ar Operatīvās medicīnas daļas (OMD) speciālistiem – akūtais pacients, ko atved ar ātro palīdzību, uzreiz nokļūst reanimācijas nodaļā, tiek veikti izmeklējumi un datus raida uz OMD serveri. Uzreiz notiek telefoniska konsultācija ar OMD speciālistu. Izvērtējot saņemtos datus, izlemj, vai pacientu operēt, ārstēt Alūksnē vai pārvest uz citu slimnīcu. Alūksnes slimnīca ar ģimenes ārstiem sadarbojas, izmantojot e-veselības sistēmu, slimnīcā ir saglabāta arī barokamera. M.Kauliņa atzīst – ja Alūksnē nebūtu 24 stundu neatliekamā palīdzība, tad nobraukto kilometru skaits un izmaksas palielinātos par trešdaļu. “Mēs nodrošinām pieejamu, savlaicīgu, kvalitatīvu 24 stundu neatliekamo palīdzību pārsvarā Alūksnes un Apes novadu iedzīvotājiem, darot to, ko mēs varam,” teica M.Kauliņa.
Slavē Alūksnes slimnīcu
Valsts norēķinu centra Veselības aprūpes departamenta vadītājs Atis Mārtiņsons iepazīstināja ar valsts finansējuma sadali slimnīcām un tā izlietojumu iepriekšējos gados. Arī viņš uzteica Alūksnes slimnīcu par augstajiem rādītājiem, gandrīz visus pacientus ārstējot uz vietas un ātri gādājot par pārvešanu, ja tas nepieciešams. “Pašlaik Latvijā slimnīcās ir pat trīskāršas atšķirības summās, cik izmaksā viena pacienta ārstēšana. Alūksnē ir izteikta lokālā slimnīca, kur galvenokārt ārstējas vietējie iedzīvotāji,” viņš uzsver.
Neatliekams medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietniece Renāte Pupele uzteica Alūksnes slimnīcas labo sadarbību ar OMD, jo ne visas slimnīcas nodrošina šādu datu apmaiņu, kas NMPD ļoti atvieglo darbu. Viņa uzsver, ka arī mūsu novados ir “baltie plankumi”, kur ātrā palīdzība attāluma dēļ nevar laikus aizbraukt pie pacientiem, piemēram, Virešos, Pededzē, Veclaicenē, Mārkalnē, tādēļ tur vairāk vajadzētu attīstīt primāro veselības aprūpi. “Alūksnes slimnīca nodrošina plašu hospitalizācijas loku gan pieaugušajiem, gan bērniem. Ļoti labs rādītājs ir, ka šeit 94,5 procenti hospitalizēto pacientu ir vietējie iedzīvotāji, un ļoti mazu daļu pacientu pārved ārstēt citur. Mēs ļoti priecājamies par jūsu kapacitāti, pretējā gadījumā par 30 procentiem palielinātos mūsu dienesta izdevumi,” teica R.Pupele.
Kļūdas atzīst daļēji
Alūksnes slimnīcas anesteziologs Pēteris Kučiks pauda, ka feldšerpunktu likvidācija valstī savulaik bija liela kļūda, jo viņi bija kā filtri, aprūpējot vispirms uz vietas visus slimniekus. J.Bundulis piekrita, atzīstot, ka valstī pārāk maz izmanto arī medicīnas māsu zināšanas. Ķirurgs Valdis Skulte taujāja, vai darba grupa piekrīt, ka līdzšinējā tendence valstī centralizēt medicīnisko palīdzību bijusi kļūda, jo nesusi finanšu zaudējumus, uz ko precīzu atbildi tā arī nesaņēma. J.Bundulis norādīja, ka veselības nozarē reformu rezultātu nevar redzēt uzreiz, bet tikai ilgtermiņā. “Vietās, kur tagad vairs nav 24 stundu NMP slimnīcu, cerējām, ka palielināsies ambulatori ārstēto pacientu skaits. Pēc gada secinām, ka tā diemžēl nav, jo cilvēki pie ārsta neiet – ciešas, līdz nokļūs pie mediķiem kā akūti pacienti. Tieši tādēļ mēs tagad pirms nākamās reformas gribam visu rūpīgi izvērtēt un pieņemt ļoti izsvērtus lēmumus par izmaiņām ar šā gada 1.jūliju un nākamā gada 1.janvāri,” teica J.Bundulis.
Kājnieku skolas komandieris pulkvežleitnants Agris Jermacāns uzsvēra: lai Kājnieku skola varētu Alūksnē būt, vajag slimnīcu, lai izpildītu militārās tiesību normas par medicīniskās palīdzības sniegšanu. “Ja tas netiek darīts, tiek zaudēts balsts, kāpēc Alūksnē ir karaspēka daļa. Joprojām notiek darbs pie mūsu mācību poligona darbības paplašināšanas, tādēļ karaspēka daļu šeit attīstīs,” teica A.Jermacāns. Traumatologs Leonīds Perevertailo pauda, ka Alūksnes un Apes novados iedzīvotājiem vajag pieeju neatliekamajai palīdzībai. “Tas nav valstiski – tagad braukt un izvērtēt, kurā teritorijā ko vajag. Valstiski būtu – te jābūt un mēs kopā to nodrošinām. Mēs gribam no darba grupas sagaidīt, kāda līmeņa neatliekamā palīdzība būs mūsu novados,” teica L.Perevertailo. J.Bundulis atzina – to pateikšot, bet ne šodien, un uzsvēra, ka visa informācija par darba grupā notiekošo ir pieejama arī interneta mājas lapā “www.vm.gov.lv”.
