“Tā ir kā atkarība, no kuras grūti atbrīvoties. Lietot alkoholu un smēķēt ir ekstrēmi, bet peldēt ziemā – ne,” ir pārliecināts alūksnietis Valdis Skulte, kuram “āķis lūpā” ziemas peldēšanai ir jau vairākus gadus. Kopā ar citiem domubiedriem viņi – Alūksnes ziemas peldēšanas entuziasti – regulāri peldas āliņģī Alūksnes ezerā un visi kā viens atzīst: pēc ziemas peldes ir vārdos neaprakstāma pacilātības izjūta…
“Alūksnes Ziņas” daļu no entuziastu pulciņa – Valdi Skulti, Daigu Renci, Raimondu Keomeģi un Igoru Dovganu – otrdien sastapa Alūksnes ezera krastā. Lai gan laiks bija vējains, viņos visos strāvoja dzīvesprieks un acīm redzama bija pārliecība, ka tas viss tiek darīts savas veselības uzlabošanai. Alūksnes “roņu” grupā ir apmēram desmit cilvēku, kuri regulāri peldas ziemā. Pārējie grupas dalībnieki V.Skulti dēvē par pamatu ziemas peldēšanai Alūksnē un par savu “”roņu” tēti”.
Svarīgākais – kā sevi noskaņo
Alūksnieši atzīst – ziemas peldēšanā svarīgākais ir, kā cilvēks sevi noskaņo un ar kādu mērķi dodas peldēties. Katra peldēšanas reize vispirms sākas ar āliņģa sagatavošanu, izzāģējot ledu un izvelkot krastā ledus gabalus. Pēc tam ir svarīgi iesildīties, jo, kā uzsver
V.Skulte, nosalis cilvēks nedrīkst kāpt āliņģī. To, cik ilgi uzturēties āliņģī, katrs izvērtē individuāli. Pēc tam ir svarīgi uzvilkt sausu apģērbu un būt siltumā. “Es pirmo reizi ziemā peldēt sāku pirms daudziem gadiem, kad vēl cirtām āliņģus Indzera ezerā. Tad pārtraucu, bet iekšēji jutu, ka pēc laika noteikti atsākšu. Pirms trim gadiem septembrī apņēmos, ka peldēšu arī ziemā – un tā joprojām. Tiem, kas ir sākuši ziemā peldēt, tas ir kā āķis lūpā. Bet tam, kurš jautā, kāpēc viņam tas būtu jādara, to arī nevajag darīt,” secina V.Skulte.
Raimonds Keomeģis ir ziemas peldēšanas entuziasts otro ziemu. Kopš peld ziemā, ir bijis klepus, iesnas dažas dienas, bet nekad – temperatūra, jo organisms ir “pieslīpējis” savu termoregulāciju. “Pēc ziemas peldes ir ļoti patīkamas izjūtas – šķiet, ka “skudriņas skrien” pa ķermeni. Izjūtas ir līdzīgas kā pēc pirts, tikai pretējas: ja pirtī ķermenis atslābinās, tad peldot ziemā – saraujas. Ielienot aukstā ūdenī, ķermenim ir šoks. Ko organisms tad dara? Sakopo visus spēkus, lai sevi aizsargātu no aukstuma. Kad iznāk no āliņģa un atkal ir sausumā, siltumā – atslābst. Jo vairāk trenē, jo labāk strādā imūnā sistēma,” saka Raimonds.
Pievelk kā magnēts
Savukārt Daiga Rence peldes ziemā sāka, Raimonda iedvesmota un ar vēlmi piekopt veselīgu dzīvesveidu. “Pērn agri pavasarī, tikko ezers atkusa, sāku peldēt. Arī visu vasaru regulāri peldējos un līdz vēlam rudenim. Centāmies ievērot grafiku un arī rudenī aizbraukt peldēt katru otro dienu, lai organisms pierod. Esot āliņģī, izjūtas ir ļoti patīkamas. Ja cilvēks sevi pareizi noskaņo, tad visu var izdarīt. Vienam gan nav ieteicams doties “roņot”. Arī mēs ziemā vienmēr kopā esam vairāki, jo tā ir drošāk. Āliņģī peldos ar patiku. Tas ir izbaudāms process, kas pievelk kā magnēts,” viņa uzsver. Bet alūksnietis Igors Dovgans divus gadus domājis par iesaistīšanos ziemas peldētāju grupā un šosezon beidzot izšķīries par to. “Gribēju jau pagājušajā gadā, bet nebija ievākta informācija par kompanjoniem. Vienam to būtu grūti darīt, jo kopā ir drošāk un arī āliņģi nemitīgi jāuztur. Ja esam kopā, tad ir gan stimuls, gan atbalsts un savu reizi padoms,” saka I.Dovgans. V.Skulte piekrīt, ka it īpaši pirmajā reizē ir svarīgi, lai blakus būtu ziemas peldēšanas piekritēji ar pieredzi, kas iedrošina. “Nereti pirmajā reizē cilvēkiem ir bail, jo domā: kā es tā ledū iešu? Nevajag baidīties – jāpārvar pirmās šaubas un viss būs labi. Tādēļ visa pamatā ir brīvprātības princips, paša gribēšana un neliels padomiņš no malas. Manuprāt, ļoti daudzi cilvēki var ziemā peldēt, ja grib. Bet daudzi sevi arī norūda, regulāri skalojoties aukstā dušā vai norīvējoties ar sniegu.”
Priecājas par sekotājiem
V.Skultem vislielākais gandarījums esot par to, ka Alūksnes “roņu” skaits palielinās. “Prieks, ka ir sekotāji, jo tas ir atbalsts cilvēka veselībai. Cilvēkam piedzimstot, jau ir ieprogrammēts, ka mēs visi kādreiz dosimies arī prom no šīs zemes – to mums katram sava mamma ir vēlējusi. Bet svarīgi ir, kā mēs šo atvēlēto posmu “no līdz” pavadām: kāds kļūst par valstsvīru, kāds dienē Afganistānā, kāds izvēlas veselīgu dzīvesveidu. Peldoties ziemā, varam izdarīt sev labu un uzlabot pašsajūtu, bet to nekad nedrīkst saistīt ar alkoholu,” saka V.Skulte. I.Dovgans piebilst – daudz kas ir atkarīgs no tā, kā cilvēks sevi noskaņo psiholoģiski. “Ja cilvēks tic, ka ziemas peldēšana viņam palīdzēs uzlabot pašsajūtu, tad tā arī būs. Katrai darbībai ir savs mērķis. Es peldu ziemā, lai uzlabotu savu pašsajūtu, veselības stāvokli un izvairītos no dažādām kaitēm,” teic I.Dovgans.
Izbauda dziedinošo peldi
Alūksnes “roņotāji” ezera krastā pulcējās arī naktī no 18. uz 19.janvāri, kad pēc pareizticīgo kalendāra ir Zvaigznes diena un pusnaktī visi ūdeņi kļūstot svēti. Šajā naktī ūdens iegūstot skaistu molekulāro kristālisko režģi, spēj dziedināt no slimībām. Ūdens dziednieciskā spēja ir apmēram diennakts ilgumā, bet pusnaktī – visstiprākā.
“Tikāmies pusnaktī un peldējām. Bez pamatsastāva mums šajā naktī piebiedrojās vēl pieci interesenti, kuri nekad agrāk nebija gremdējušies āliņģī. Viņus vilināja šīs nakts burvība, un, cik zināms, visi pēc tam ir sveiki un veseli,” smaida V.Skulte.
Nesen Alūksnes “roņi” reģistrēja savu domubiedru grupu portālā “draugiem.lv” kā Alūksnes ziemas peldēšanas entuziasti.
V.Skulte uzsver – ja grib attīstīt savu meistarību ziemas peldēšanā, var piedalīties arī sacensībās. Latvijā ziemas peldēšanas oficiālā pirmā sezona tika atklāta 1976.gadā, kopš 2003.gada regulāri notiek Latvijas čempionāti ziemas peldēšanā. V.Skulte norāda – 2012.gadā Latvijā norisināsies Pasaules čempionāts ziemas peldēšanā. “Pirms diviem gadiem Slovākijā Latvijas komanda ļoti labi startēja. Viņu rezultāti bija tik atzīstami, ka 2012.gadā piešķīra tiesības organizēt Pasaules čempionātu, kas notiks Jūrmalā,” viņš saka.
Gaida arī citus
Interesenti, kas vēlas piebiedroties alūksniešu veselīgā dzīvesveida piekritēju pulciņam, esot laipni aicināti. Ziemas peldēšanu gan nevajagot sākt ziemas vidū – vislabāk ir organismu pieradināt pakāpeniski. “Viens variants ir sākt agri pavasarī un peldēties līdz vēlam rudenim – cik var izciest. Tad ziemā turpināt regulāru mazgāšanos aukstā dušā, pavasarī un vasarā – ezerā un nākamajā sezonā ziemā sākt peldēt āliņģī. Bet, ja cilvēks ļoti vēlas to uzsākt ātrāk, ja mīl aukstumu un ievēro piesardzību – uz priekšu! Tiesa, nevar būt nopietnas saslimšanas. Par somu pirti bija teiciens: somu pirtī var visi iet, kuri var līdz pirtij aiziet! Ar peldēšanos āliņģī tā īsti nav. Bet ir cilvēki, kuriem ir sirds slimības, asinsspiediena problēmas, muguras sāpes, viņi lieto dažādus medikamentus, bet nekas tā īsti nepalīdz. Ziemas peldes palīdz savas hroniskās kaites uztvert citādāk un arī pašsajūta ir labāka. Tomēr ziemas peldēšana nav absolūts brīnumlīdzeklis. Nevar teikt, ka nu visiem jāiet āliņģī, tad neslimos – tā nebūs. Toties ziemas peldēšana ir lielisks līdzeklis veselības uzlabošanai,” saka V. Skulte.
