Pirms pašvaldību vēlēšanām aktuāls kļuvis jautājums, vai vajadzīgas rajonu padomes.
Pirms pašvaldību vēlēšanām aktuāls kļuvis jautājums, vai vajadzīgas rajonu padomes. Latvijas Pilsētu savienība ierosinājusi nodot vietējām pašvaldībām visas rajona padomes funkcijas, līdzekļus sadalot proporcionāli iedzīvotāju skaitam, un pēc 11.marta vēlēšanām rajona padomes vairs neveidot.
Ministru prezidents Andris Bērziņš uzsver, ka rajonu padomes pēc vēlēšanām nelikvidēs. Reģionālās preses pārstāvjiem viņš norādīja, ka “likumdošana par pašvaldību struktūru nav mainīta un esošās padomes funkcionēs saskaņā ar likuma normām”. Tomēr Ministru kabinets pēc pašvaldību vēlēšanām paredz izvērtēt vairākus administratīvi teritoriālās reformas un reģionālās reformas modeļus, arī tādus, kas paredz padomju likvidāciju.
Nevar nodot visas funkcijas
Alūksnes rajona padomes priekšsēdētājs Jānis Ceļmillers saprot, ka pašreizējais rajona padomes modelis “nav mūžīgs”, jo būs administratīvi teritoriālā un reģionālā reforma. ” Esmu dzirdējis, ka pēc vēlēšanām šo procesu paātrinās. Tomēr visam ir vajadzīgs laiks. Ir jāizdara izmaiņas likumdošanā, un tikai pēc tam varēs nodot funkcijas un finansējumu institūcijām, kas vēl nav izveidotas,” uzskata J.Ceļmillers. Viņš uzsver, ka rajona padomei ir reģiona attīstības plānošanas funkcijas, kas ir svarīgas visām vietējām pašvaldībām. “Alūksnes rajona attīstības plānā ir ietverta visu pagastu un nozaru attīstība. Rajona padome tāpat kā reģiona institūcijas strādā kopējās, nevis atsevišķas pašvaldības interesēs,” saka J.Ceļmillers.
Viņš secina, ka rajona padomes funkciju nodošana vietējām pašvaldībām “ir aizgājusi mežā”. Tagad katrā pašvaldībā ir dzimtsarakstu nodaļa, bet kopējo datu apkopošanu deleģē pilsētas dzimtsarakstu nodaļai.
“Likuma prasību par sertificēta būvinženiera vai arhitekta vajadzību pašvaldībā var izpildīt, deleģējot šīs funkcijas pilsētas būvvaldei, jo katrā vietā nav šādu speciālistu,” akcentē J.Ceļmillers. Viņš secina, ka “gribēja kā labāk, bet iznāca kā vienmēr”, un acīmredzot dalīs arī pārējās funkcijas.
Var likvidēt divu gadu laikā
Gulbenes rajona padomes priekšsēdētāja Saulcerīte Indričeva atzīst, ka pēc pašvaldību vēlēšanām rajona padomes likvidēt ir pāragri. Tomēr divu gadu laikā tas var notikt, ja pabeigs administratīvi teritoriālo reformu. “Pašlaik ir vairāk nekā 500 pašvaldības, un neviena ministrija nerisinās jautājumus ar katru no tām. Rajona padomes funkcijās nav uzdots risināt koordinējošu jautājumu un nav prasības apkopot datus, bet ministrijas liek to darīt,” norāda S.Indričeva.
Ir iecere 2003.gadā izveidot jaunu reģionālo dalījumu, nevis 2005.gadā, kā bija paredzēts. S.Indričeva uzskata, ka ir jābūt mazākam pašvaldību skaitam, tikai ir juridiski jānosaka pašvaldību saikne ar augstākajām valsts institūcijām. 11.marta pašvaldības vēlēšanās ievēlētos deputātus, iespējams, iekļaus novada vai kādā citā apvienotā padomē, kas savukārt ievēlēs priekšsēdētāju un veidos komisijas.
S.Indričeva gandrīz četrus gadus ir rajona padomes priekšsēdētāja. Viņa zina, cik grūti ir izpildīt dubultu darba slodzi. “Neesmu no tiem cilvēkiem, kas atsakās no pienākuma, lai būtu vieglāk un ērtāk. Tomēr, ja mani izvirzīs atkārtoti amatam, aicināšu kolēģus pārdomāt, vai viņi nav gatavi uzņemties šo pienākumu,” saka S.Indričeva.
Ir jāvienojas par kritērijiem
Madonas rajona padomes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters domā, ka Pilsētu savienības priekšlikums “nesasaukt jauno rajona padomi” nav reāls. “Ir vajadzīgas izmaiņas likumdošanā, funkciju un to finansējuma izvērtējums un jānosaka izpildītāji, kas šīs funkcijas veiks. Visas funkcijas pilsētas pašvaldība nespēj pārņemt,” saka A.Ceļapīters. Rajona teritorijas attīstības plānošanu, sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu un rūpes par internātskolām vai bērnunamiem nevar uzņemties atsevišķa pašvaldība.
“Nevar izraut vienu atsevišķu posmu no kompleksa. Vispirms ir jābūt skaidram, cik līmeņu un kādas pašvaldības veidos. Lai gan esmu administratīvi teritoriālās reformas padomes loceklis, prognozes par iespējamiem modeļiem uzzinu no žurnālistiem un preses,” ir neapmierināts Madonas rajona padomes priekšsēdētājs.
A.Ceļapīters uzskata, ka ir konceptuāli jāvienojas par administratīvi teritoriālās reformas vadlīnijām. Tās ir atklāti jāapspriež un jāsaskaņo viedokļi, lai steigā neizdarītu muļķības. Un nevar šos jautājumus lemt bez rajonu pārstāvju līdzdalības. Nav zināms, kas ir darba grupā, kam uzdots izstrādāt grozījumus likumdošanā un kur var iesniegt priekšlikumus.
“Iespējams, ka padomi var vadīt atbrīvots priekšsēdētājs. Bet visu pašvaldību pārstāvniecība padomē pēc teritoriālā principa ir pluss. Tiesa, rajona padome nav tieši vēlēta un tās pārstāvniecība ir dubulta,” atzīst A.Ceļapīters.
Viņš uzskata, ka perspektīvā Latvijā ir vajadzīgas stipras pirmā līmeņa pašvaldības un to veidotas reģiona institūcijas – attīstības padomes un aģentūras. “Tas ir līdzīgs modelis kā tagad strādā rajona padome. Bet noteicošajām ir jābūt pirmā līmeņa pašvaldībām,” norāda A.Ceļapīters.
Laiku nevar noteikt
“Rajonu padomes likvidēs pēc reģionālās reformas, bet nav zināms, kad tas būs. Lai gan rajona padomei ir tikai četras funkcijas, tas vēl nenozīmē, ka to uzreiz var likvidēt. Ir jāpārdomā, kas uzņemsies šīs funkcijas,” stāsta Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcēvičs. Viņš uzskata, ka šīs funkcijas var sadalīt vietējām pašvaldībām, bet “līdzi ir jādod finansējums”. Tad, kad visās pašvaldībās būs ievēlēti jaunie priekšsēdētāji, viņi veidos rajona padomi, kas savukārt ievēlēs rajona padomes priekšsēdētāju un vietnieku.
“Reizi četros gados ir problēmas, jo pirms pašvaldību vēlēšanām katram savas intereses ir tuvākas. Bet pārējā laikā nav grūti vienoties par to, kas ir svarīgi rajona attīstībai,” secina J.Ceļmillers. Viņš piekritīs turpināt rajona padomes priekšsēdētāja darbu, ja viņu ievēlēs par Virešu pagasta padomes priekšsēdētāju un pēc tam šajā amatā. Andrejs Ceļapīters atzīst, ka ir daudz iesāktu darbu, ko gribētu turpināt. Leonīds Salcevičs domā, ka “šīs lietas ir vēl jāizsver”. Viņš norāda uz precedentu Valmierā, kur pilsētas domes priekšsēdētājs Māris Kučinskis ir arī rajona padomes priekšsēdētājs, tomēr neapstiprina vēlmi uzņemties šo pienākumu.
