Mūsu valdība saspringti pastrādājusi sestdien un vienojusies par nākamā gada budžeta sabalansēšanu. Pagaidām tas vēl ir ieceru līmenī, bet, izvērtējot, kas no tā visa varētu būt labās un kas – sliktās ziņas, jāsecina, ka diemžēl pēdējo ir…No iedzīvotāja viedokļa raugoties, pozitīvās ziņas varētu būt tās, ka sociālo iemaksu apjoms 2.pensiju līmenī saglabātos divu procentu apmērā no nomaksātā sociālā nodokļa tāpat kā pašlaik. Iedzīvotāju ienākuma nodokli plānots samazināt no 26 uz 25 procentiem, un pašvaldības no šā nodokļa savos budžetos saņems 82 procentus, valsts – 18 procentus, kas ir 2 procenti par labu pašvaldībai. Neapliekamo minimumu palielinās no 35 uz 45 latiem, nodokļu atvieglojumu par apgādībā esošo personu – no 65 uz 70 latiem, bet minimālo algu – no 180 līdz 200 latiem. Diemžēl sliktās ziņas ir spēcīgākas. Darba ņēmēja maksāto sociālā nodokļa daļu palielinās no 9 uz 11 procentiem, Pievienotās vērtības nodokli – no 21 uz 22 procentiem, kas pazeminās iedzīvotāju pirktspēju, bet šā nodokļa samazinātās likmes paaugstinās no 10 uz 12 procentiem. Savukārt elektrībai nākamgad plānots piemērot pilnu likmi, nevis samazināto kā tas ir pašlaik. Tas nozīmē, ka visi par elektrību maksāsim krietni vairāk, bet mājokļa nodokli dubultos. Premjerministrs gan uzsver, ka izmaiņas nodokļu apmēros esot tādas, kas pasargāšot iedzīvotājus ar zemu ienākumu līmeni, kuru alga ir zem 500 latiem mēnesī (72 procenti Latvijas iedzīvotāju) un kam ir vismaz viens bērns. Ja valstī no nākamā gada palielinās minimālo algu, tad kā iedzīvotāja gaidīšu, lai, piemēram, novadā domes priekšsēdētājam tiktu samazināts saņemamo minimālo algu skaits un attiecīgi arī citiem pakārtotajiem darbiniekiem.
