Raivis Dzintars uzsver, ka tie, kuri valsti noveduši līdz bezizejai un uzņēmusies parādu jūgu, tagad gudri spriedelē par aizdevēju ignorēšanu. Lai gan VL-TB/LNNK sola uzņemties turpināt iesākto kursu sadarbībā ar aizdevējiem, šķiet, ka Dzintars ir aizmirsis, ka puse apvienības – TB/LNNK – visu iepriekšējo sasaukumu ir bijuši koalīcijā un pārstāvēti visās trīs 9. Saeimas valdībās ar saviem ministriem. Lai gan TB/LNNK Saeimā bija skaitliski maz pārstāvēti, arī viņi ir bijuši vieni no tiem, kuri ir uzņēmušies „parādu jūgu”.
Dzintars sevi piesaka kā jaunu un svaigu spēku, minot “Visu Latvijai” prioritātes, taču visu laiku aizmirst TB/LNNK, kuri Saeimā bijuši vienmēr, nekādi neļauj partiju apvienību nosaukt par jaunajiem, kuri nāks ar svaigu skatījumu. TB/LNNK bijuši iesaistīti arī lielos korupcijas skandālos, piemēram, tā dēvētajā Lemberga stipendiātu lietā, kur vairāki tēvzemieši snieguši liecības. Juris Dobelis vadīja daudz kritizēto parlamentāro izmeklēšanas komisiju „tiesāšanās kā ķēķis” lietā, kurā bija pamatotas aizdomas par tiesu sistēmas korumpētību. Parlamentārās izmeklēšanas komisija nespēja sniegt vērtīgus rezultātus, vien astoņu lapu ziņojumu ar ieteikumiem tiesu sistēmas uzlabošanai.
„Skola, bibliotēka un medpunkts katrā apdzīvotā vietā” ir tas, ko grib dzirdēt ikviens. Taču mani māc šaubas, vai skolu filiāļu izveide, kā to iesaka R.Dzintars, spētu atrisināt mazo skolu problēmas. Galvenais iemesls to slēgšanai ir lielie līdzekļi skolu ēku uzturēšanai. Lai ilgtermiņā atrisinātu pagastu skolu pastāvēšanas jautājumu, būtu jādomā par emigrācijas apturēšanu un aizbraukušo latviešu atvešanu mājās, kā arī jaunu darba vietu radīšanu ārpus lielajām pilsētām. Jo kur tad ir palikuši visi bērni, kuri reiz mācījās šajās skolās un būtu mācījušies? Liela daļa ir aizbraukuši ar saviem vecākiem uz Angliju, Īriju, Holandi un citām valstīm, kur vecākiem ir darbs. Tāpēc mākslīga skolu uzturēšana, radot filiāles un nodarbinot skolotājus vairākās mazajās skolās, nebūtu ilglaicīga.
Vai aizbraukušajiem palīdzēs atgriezties 30 procentu valsts galvojums pirmā mājokļa iegādei? Domāju, ka tas tomēr nebūs noteicošais faktors, jo visa pamatā tomēr ir iespēja strādāt un saņemt konkurētspējīgu atalgojumu, pilnvērtīgi izskolot savus bērnus un vēl atbalstīt vecākus. Taču nevar gaidīt, kad uzlabosies ekonomiskā situācija un emigrējušie latvieši sapratīs, ka nu ir laiks atgriezties. Valstij tomēr ir jāizstrādā nopietns plāns, lai aizbraukušie būtu motivēti pārnākt mājās.
Bonuss R.Dzintaram, ka viņš nebaidās runāt par Latvijas atkarību no Krievijas enerģētikas jomā. Iepriekš „Alūksnes Ziņās” intervētie sarakstu līderi ļoti izvairījās runāt par atkarību no lielās kaimiņvalsts. Arī es uzskatu, ka Latvijai ir jāizveido nopietna politika un scenārijs, kā ilgtermiņā mazināt enerģētikas atkarību un attīstīt tās ieguvi tepat Latvijā. Taču skaidrs, ka tam vajadzēs lielas investīcijas un gudrus, pārdomātus politiskos lēmumus. Mēs šobrīd nevaram pateikt “nē” Krievijas enerģijai, jo ir jāraugās ilgtermiņā un valsts stabilitātē.
Dzintaram taisnība, ka nauda veselības aprūpē aiztek pa kādu neaizlāpītu caurumu, tāpēc, pirmkārt, ir jāveic pamatīgi auditi un reorganizācijas pašās slimnīcās. Iespējams, jāizveido arī vienota zāļu iepirkšanas sistēma, taču šai sistēmai jābūt pašu mediķu, slimnīcu vadītāju veidotai, nevis tapušai kaut kur ministrijas kabinetos.
