Jau no pirmssākumiem Ņujorka bijusi atšķirīga no citām pilsētām. Tā ir vienīgā Amerikas kolonija, ko dibinājuši holandieši.
Sākumā to dēvēja par Ņuamsterdamu (Jauno Amsterdamu), bet 1664.gadā pēc rupja ieroču un pulvera pārspēka holandieši šo koloniju atdeva britiem, kas to pārdēvēja Jorkas hercoga vārdā par Ņujorku (Jauno Jorku). Ņujorka dalās piecās daļās: Manhatana, Kvīnsa, Bronksa, Bruklina, Steitenailenda. Tā izvietojusies uz salām.
Ugunīs mirdzošā pilsēta
Manhatanu visvairāk atcerēšos kā greznāko Ņujorkas daļu. Šo salu no vietējiem indiāņiem par 25 dolāriem un stikla greznumlietiņām nopirka Pēters Minuits 1626.gadā. Bet Henrija Hudzona 1609.gadā atklātā Manhatanas salas tagadējā vērtība sniedzas simtos miljardu dolāru.
Ņujorka bijusi piedzīvojumu meklētāju osta. Jau kopš 17.gadsimta sākuma ļaudis šeit ieradušies, lai “taisītu naudu”, un šī mērķa sasniegšanai nav nicināts neviens paņēmiens. Tā sāka zelt kopš 1825.gada, kad atklāja Hudzonas – Ēri ezera kanālu, kas samazināja kravas pārvadājumu izdevumus. Osta kļuva arī par vienu no dzīvākajiem izklaides centriem.
Apskatījām ķīniešu, itāļu, spāņu kvartālus, bijām Svētā Patrika katedrālē, Rokfellera centrā, Taimskvērā, pastaigājāmies pa Brodveju jeb Plato ceļu, kas kādreiz bijusi vietējo indiāņu taka un stiepjas visas salas garumā. Iestājoties krēslai, devāmies uz grandiozo “Empire State” (104 stāvi), lai no augšas vērotu ugunīs mirdzošo pilsētu. Skaisti, uguņu jūra, kā vīzija, kas iemiesojusies tēraudā un betonā, un stiklā.
Pilsētas simbols – Brīvības statuja
Ņujorkā apskatījām arī 2001.gada 11.septembra traģēdijas vietu caur speciāli ierīkotu skatu laukumu. Centrālajā parkā uz laukuma redzējām apli no freskām – vietu, kur tika nogalināts Džons Lenons. Mūziķa sieva gādā, lai uz šīs piemiņas vietas būtu ziedi un ģitāra.
Braucot ar kuģīti gar Manhatanas salu, tuvojāmies Ņujorkas pilsētas simbolam – Brīvības statujai. Piecus gadus 18.gadsimta beigās Ņujorka bija otrā Savienoto Valstu galvaspilsēta, tādēļ no 1875. līdz 1886.gadam uz Brīvības salas Ņujorkas Augšējā līcī tika uzcelta Brīvības statuja, gigantiska figūra. To 1884.gadā Savienotajām Valstīm dāvāja Francijas tauta, lai pieminētu Amerikas neatkarības simto gadadienu. Tā ir klasiskā talārā tērpta sieviete ar septiņu smaiļu kroni galvā. Pie viņas kājām guļ sarautās verdzības važas, bet paceltajā labajā rokā viņa tur lāpu. Kreisajā rokā ir grāmata, uz kuras rakstīts Neatkarības deklarācijas pieņemšanas datums – 1776.gada 4.jūlijs. Statuja ir 46 metrus augsta ar pamatu 93 metri.
Cerību un brīvības zeme
Amerika vēsturiski vienmēr bijusi jaunu cerību un brīvības zeme, kurā tvērušies gan dažādi avantūristi un laimes meklētāji, gan vajātie bēgļi, kas karā zaudējuši dzimteni un Amerikā ar smagu, bet izveicīgu darbu guvuši lielus panākumus. 19.gadsimtā daudzi eiropieši šķērsoja Atlantijas okeānu alkās pēc brīvības un jaunām iespējām. ASV laipni uzņēma īrus, kuri bēga no bada, kā arī vajātos ebrejus no Austrumeiropas zemēm un citus bēgļus. Līdz 1890.gadam ASV katru gadu ieradās apmēram pusmiljons imigrantu. Rezultātā valstī sajaucās dažādas kultūras.
Tālāk sekoja garš pārbrauciens uz Filadelfiju un Vašingtonu. Filadelfija gatavojās svētkiem. Līdz 1800.gadam šī pilsēta bija pirmā ASV galvaspilsēta. Tās iedzīvotāji aktīvi piedalījās neatkarības iegūšanas karā no 1775. līdz 1783.gadam. Apskatījām ēku, kur notika pirmais un otrais kontinentālais kongress. Fila – ‘mīlestība’, delfi – ‘brālība’, tā tulko Filadelfijas vārdu. Tās vecpilsētā redzējām labi saglabātas 18.gadsimta ēkas. Apskatījām slaveno Brīvības zvanu Neatkarības hallē. Šis zvans 1776.gada 4.jūlijā iezvanīja neatkarību no Lielbritānijas karaļa varas. Anglijas karalis neizprata koloniju vajadzības un apspieda kolonistu saimniecisko darbību, liekot augstus nodokļus un noraidot koloniju pārstāvju piedalīšanos Anglijas parlamenta sēdēs. Kopš šīs neatkarības iegūšanas amerikāņi paši vēlējuši valsts varu, stiprinājuši pārliecību arī citās valstīs un kontinentos, ka tikai demokrātiskā sabiedrībā cilvēks var justies pilnīgi brīvs.
Neatkarības dienu – 4.jūliju – uzsākām ar Ārlingtonas nacionālās kapsētas apmeklējumu. Nekad nebiju iedomājusies tik lielu kapsētu – laukus ar simtiem, tūkstošiem baltām plāksnēm.
Pentagona ēka Potomakas upes krastā tiek uzskatīta par pasaulē lielāko biroja ēku ar kopējo platību 616 518 kvadrātmetri un 28,15 kilometrus gariem koridoriem. Šī piecstūrveida celtne ir ASV Aizsardzības departamenta un armijas flotes un aviācijas spēku mājvieta. Desmit radiāli izkārtotie koridori savieno celtnes dažādās daļas, dodot iespēju tikai 7 minūtēs sasniegt jebkuru vietu ēkā.
Apskatījām Kapitolija ēku. Tā ir ar baltu kupolu, logos vitrāžas, telpās daudz skulptūru, kolonnu, lielas gleznas, grīda noklāta skaistiem ornamentiem.
Sākās svētku gājiens: daudzie orķestri, dejotāji raibos tērpos, fizkultūrieši, bērni ar baloniem rokās, daudz karogu. Daudz apmeklētāju ir visos muzejos, bet sevišķi Aviācijas muzejā. Iepazinām ASV aviācijas sasniegumus no brāļu Raitu pirmā izgudrojuma līdz pēdējiem tehnoloģijas brīnumiem kosmosa iekarojumu jomā. Tad devāmies uz muzeju, kur attēlota ASV indiāņu dzīve. Baudījām gan amerikāņu moderno glezniecību, skulptūru, gan atgriezāmies pagājušo gadsimtu Eiropā, apskatot Renuāra, Monē un citu ievērojamu gleznotāju darbu oriģinālus Mākslas muzejā.
