Pirms desmit gadiem bija neiedomājami pateikt, ka nacistiskie un komunistiskie noziegumi vērtējami līdzīgi. Tagad Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs par to brīvi runā no parlamenta tribīnes. Nerimstošā vēstures skaidrošana, šķiet, ir redzamākais Latvijas pirmo eiroparlamentāriešu devums piecu darba gadu laikā. Latvijā mazāku atbalsi guvis deputātu darbs EP komitejās, lai gan tur tapušas konkrētas nozaru politikas reformas, kas vēlāk ieviestas arī Latvijā.
Pirms pieciem gadiem, gatavojoties ielēkt līdz tam maz zināmajā EP ikdienas darbā, politiskās partijas nāca klajā ar plaša profila solījumiem. Sākot ar centieniem stiprināt savas valsts suverenitāti un latvisko identitāti un beidzot ar cīņu pret korupciju, bezdarbu un ES birokrātiju. Tobrīd šī apņēmība tika uztverta visai kritiski, gan jautājot, ko spēs izdarīt deviņi ES mazpieredzējuši politiķi 785 deputātu parlamentā, gan norādot uz šīs institūcijas salīdzinoši nelielajām pilnvarām ES dienaskārtībā. Realitāte apliecina, ka revolūcija jauno dalībvalstu dēļ nav notikusi, tomēr diskusiju virziens mainījies. Viens no virzieniem – ar mūsu austrumu kaimiņu saistīts tēmu loks, kas tagad Briselē un Strasbūrā tiek iztirzāts biežāk nekā iepriekš.
Filma, izstādes, viesu grupas
Latvijas deputāti kopā ar citu Austrumeiropas valstu kolēģiem aicinājuši atzīt Baltijas okupācijas faktu, objektīvi vērtēt komunistiskā režīma sekas un noteikt 23. augustu par staļinisma un nacisma noziegumu upuru atceres dienu Eiropā. «Mums izdevies šīs lietas pavirzīt uz priekšu, un esam guvuši cits cita atbalstu,» saka Inese Vaidere (Pilsoniskā savienība). Izmantojot EP finansiālās iespējas, viņa un partijas biedrs Ģirts Valdis Kristovskis arī atbalstīja filmas «The Soviet Story» veidošanu. Par EP tam paredzētajiem līdzekļiem deputāti aicinājuši dažādu nozaru cilvēku grupas uz Briseli un Strasbūru, stāstot viņiem par pašu paveikto un EP darbu kopumā. Deputātiem ir arī iespēja, piemēram, organizēt izstādi Parlamenta ēkās, un to viņi arī darījuši. EP darba dokumenti rāda, ka Latvijas deputāti bijuši starp aktīvākajiem jautājumos, kas skar šā brīža Krievijas agresīvo «kaimiņu» politiku, un no EP tribīnes teikuši aizstāvības vārdus Igaunijai, Gruzijai un Ukrainai, kad tās konfliktēja ar Krieviju.
Astoņi un viena
Vārdi «esam cits cita atbalstu guvuši» neattiecas uz vienu Latvijas pārstāvi – Tatjanu Ždanoku (PCTVL), kuras daudzās aktivitātes vērstas galvenokārt uz Latvijas nepilsoņu tiesību aizstāvēšanu un paplašināšanu. Tā kā cīņa notiek ideoloģiski pretējās nometnēs, starp viņu un pārējiem Latvijas deputātiem sadarbības nav. Tiekoties ar Latvijas žurnālistiem, daļa labējo deputātu arī nekautrējās sludināt, ka strādājot «deviņi mīnus viens» formātā. «Esmu šo «joku» dzirdējusi bieži un visdažādākajās auditorijās, un tas ir pilnīgi nekorekts. Absolūts izpratnes trūkums par deputāta funkcijām,» saka Eiropas lietu pētniece Dace Akule. Viņa uzsver, ka atšķirībā no ES Padomes, kur tiek aizstāvētas nacionālo valdību intereses, Eiroparlamentā deputāti pārstāv tikai un vienīgi savus vēlētājus, tāpēc T.Ždanokas darbs ir tikpat pilnvērtīgs kā pārējo.
“Latvijas deputāti aktīvi aizstāvējuši Igauniju, Gruziju un Ukrainu to konfliktos ar Krieviju.”
Pati deputāte par saviem sasniegumiem uzskata bezvīzu režīma panākšanu ES Latvijas nepilsoņiem. Viņa arī bijusi aktīva Krievijas aizstāve, bet Latvijas krievvalodīgo intereses aizstāvējusi, piemēram, vedot uz Strasbūru protestējošus skolēnus skolu reformas laikā vai rīkojot nepilsoņiem veltītu izstādi EP.
Svarīga autoritāte
un pieredze
Diskusija par T.Ždanokas lomu atklāj vēl vienu būtisku EP darba aspektu – deputātu sadarbības grupas nedalās pēc nacionālā vai izcelsmes valsts principa, bet gan pēc politiskās ideoloģijas, ko pārstāv viņu partijas. Pirmajās EP vēlēšanās Latvijā vislielāko atbalstu guva TB/LNNK, no kuras ievēlētie četri deputāti izlēma strādāt Nāciju Eiropas grupā. Tajā no dažādām valstīm apvienojušās partijas, kuru nostāja ir maksimāla dalībvalstu suverenitāte ES un federālas Eiropas nepieļaušana. Tā ir maza, tikai 44 deputātu grupa, un tas nozīmē, ka Latvijas pārstāvjiem bijis vieglāk ieņemt atbildīgus amatus gan frakcijas iekšienē, gan nozaru komitejās, taču, lai iegūtu sev vēlamu balsojumu likumdošanas procesā, grupas balsu skaits ir mazs. Roberts Zīle (TB/LNNK) uzskata, ka panākt, lai ieklausās, var, ja deputāts ieguvis autoritāti, ja «nekasās» par sīkumiem un iniciatīva nesaduras ar kādas lielvalsts interesēm.
Nerunā valdības vārdā
To, ka deputāti darbojas tieši iedzīvotāju labā, apliecina arī Georgs Andrejevs (tagad «Sabiedrība citai politikai»). «Mums jāskatās, kas tautai vajadzīgs, pat ja kādreiz tas neatbilst valdības dienaskārtībai,» viņš saka, kā piemēru minot savas komitejas ieteikumu dalībvalstīs palielināt investīcijas veselības aprūpē, lai gan tās nedod ātru rezultātu. Pēc profesijas būdams ārsts, viņš strādā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā, un tā darbojoties ciešā kontaktā ar pacientu grupām. Viens no G.Andrejeva redzamākajiem darbiem ir EP pieņemtā rezolūcija veltīt lielāku uzmanību cīņai ar vēzi ES. Deputāts, kas startēja no «Latvijas ceļa», strādā trešajā lielākajā frakcijā – liberāļu grupā.
Lielākajā frakcijā – Tautas partiju grupā, kur ir 278 deputāti, – darbojas Rihards Pīks (Tautas partija), Aldis Kušķis un Liene Liepiņa («Jaunais laiks»), kura pirms dažām nedēļām nomainīja pašreizējo premjeru Valdi Dombrovski. A.Kušķis darbojies vides un tūrisma jomā, savukārt R.Pīks kopā ar kolēģiem attīstījis ES un Ķīnas ekonomiskos sakarus, kā arī centies panākt Latvijai izdevīgus nosacījumus Lisabonas līgumā jeb ES jaunajā institucionālajā paketē.
Aktivitāte aug
pirms vēlēšanām
Lai gan izplatīts uzskats, ka EP pilnvaras ir salīdzinoši mazas, pēdējo gadu laikā tās augušas, un šai institūcijai pieder galavārds daudzās svarīgās jomās, to skaitā, lemjot par ES budžetu. Konkrētas reformas veiktas, piemēram, patērētāju tiesību aizsardzībā, transporta un sakaru jomā. R.Zīle, kurš strādā Transporta un tūrisma komitejā, kā acīmredzamu ieguvumu, ko izjūt arī Latvijas iedzīvotāji, min, piemēram, paša aizstāvēto viesabonēšanas tarifu samazināšanu mobilo sakaru tīklos.
Brisele un Strasbūra vidējam Latvijas vēlētājam ir salīdzinoši tāla, un arī deputāti par savu darbu vairāk sākuši runāt vien tagad, neilgi pirms vēlēšanām. Patlaban visā Latvijā notiek pašreizējo deputātu un kandidātu tikšanās ar vēlētājiem, bet netieši iepazīties ar viņu paveikto var internetā EP mājas lapā sadaļā «Jūsu deputāti». Vairākiem pašreizējiem pārstāvjiem ir arī savas interneta mājas lapas, kur tie uzrādījuši savus labos darbus un ieskicējuši Eiroparlamentā notiekošo.
