Interese par Alūksnes iedzīvotājiem organizēto trešdienas sapulci saistībā ar Alūksnes novada projektu bija kritiski maza – uz vienas rokas pirkstiem varēja saskaitīt atnākušos alūksniešus, jo pārējie bija pašvaldību amatpersonas un darbinieki.
Skaidrojums tam var būt divējāds – iedzīvotājiem vienkārši nav intereses par novadu veidošanu vai arī sapulcei izvēlēts nepiemērots laiks, izsludinot to tikai dažas dienas iepriekš. Pēc apvienošanās projekta vadošās pašvaldības – Mālupes – priekšsēdētājas Ivetas Priedes prezentācijas par Alūksnes novadu, amatpersonas un daži alūksnieši savstarpēji padiskutēja un devās mājup ar noslēgumā izskanējušo atziņu – novadu veidošanā vēl ir ļoti daudz atklātu un neskaidru jautājumu.
Līdz gada beigām būs skaidrība
Pēc projekta prezentācijas izskanēja priekšlikums neveidot novadā atsevišķu Sporta nodaļu, bet gan vienotu un spēcīgu Kultūras, sporta, tūrisma un jaunatnes darba nodaļu. Iveta Kovtuņenko uzskata, ka aktuāls jautājums ir par sporta darba metodiķi – pašlaik tas uz pusslodzi strādā rajona Izglītības pārvaldes pakļautībā un koordinē sporta darbu skolās. Viņa arī interesējās, kas novadā pārņems tūrisma darba koordināciju.
Janīna Čugunova pauda uzskatu, ka pusgada laikā – līdz šā gada beigām – izkristalizēsies, kādas nodaļas un kurā vietā atradīsies.
“Ejam uz badu”
Alūksnietis Uldis Veldre pauda uzskatu, ka “viss būs redzams jūlijā”. “Pašlaik Eiropa naudu nedod, var iznākt tā, ka jūlijā valstī nebūs naudas ne algām, ne pensijām – valsts jau ir bankrotējusi. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns publiski ir pateicis īsi un skaidri, ka šī teritoriālā reforma vajadzīga tādēļ, ka attiecīgās personas netiek klāt pagastu zemēm un mežiem,” sacīja U.Veldre.
Viņš uzskata – visa nelaime ir tur, ka Alūksnes rajonā nav ražošanas. “Mēs Alūksnes rajonā ejam uz badu. Aprēķini liecina, ka pusotra gada laikā no Latvijas uz ārzemēm izbrauks vismaz 250 000 līdz 300 000 cilvēku. Nebūs, kas strādā! Tādēļ nevajag novada administrācijā tik daudz komisiju. Mans ieteikums ir padomāt praktiski. Pašlaik nav labi sagraut veco sistēmu, jo, manuprāt, pagasti strādā ļoti labi,” domā U.Veldre. Valda Zeltiņa norādīja, ka tas arī būs viens no jaunās domes galvenajiem darbiem – gādāt, lai rajonā tiktu attīstīta ražošana un veidotas jaunas darba vietas.
Neviens nevar būt drošs
Tika skarts jautājums par to, kā turpmāk strādās pagastu pārvaldes. Edvīns Fricis Svars uzsvēra, ka arī pēc novada vēlēšanām tiks nodrošināta pārvaldes darba nepārtrauktība, tādēļ iedzīvotājiem būs pieejami visi pakalpojumi. “Jūnijā pagastos darbu nodrošinās pašvaldības izpilddirektors, ja tāda nav – uz laiku jāapstiprina amatā. No 1.jūlija 15 ievēlētie novada deputāti sāks veidot novada domes administrāciju, kas būs darba devēji visiem pagastiem. Drūmākais, ka valstī nav atrisināts jautājums par Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu. Pašlaik nevar arī pateikt, kā novadā tiks risināts kadru jautājums. Katrā ziņā dzīve novadā būs ļoti interesanta,” spriež E.F.Svars. Vija Puzule sanāksmes nobeigumā pauda, ka pašreizējā situācijā neviens nevar būt drošs par savu vietu.
