Šovasar senioru koris „Brūklenājs” devās uz Itāliju, lai ne vien piedalītos koru festivālā, bet arī iepazītu šo skaisto un nebeidzami pārsteidzošo vietu. Daudziem pensionāriem šis bijis tālākais ceļojums, kas pat licis aizmirst par vecumu un sāpēm.
Šovasar senioru koris “Brūklenājs” devās uz Itāliju, lai ne vien piedalītos koru festivālā, bet arī iepazītu šo skaisto un nebeidzami pārsteidzošo vietu. Daudziem pensionāriem šis bijis tālākais ceļojums, kas pat licis aizmirst par vecumu un sāpēm. “Ja kaut ko stipri grib – redzēt, dziedāt un būt dzīves vidū, vecums un sāpes vairs nav šķērslis,” atklāj kora dalībniece Inta Aizupiete.
Jau gada sākumā senioru koris saņēmis ielūgumu piedalīties internacionālā koru festivālā. “Apsvērām šo iespēju un par spīti lielajai gadu nastai optimistiski nolēmām doties ceļā,” stāsta Inta Aizupiete. Diriģente Sarmīte Brīdaka, kas kori vadījusi 11 gadus, šajā braucienā nevarējusi doties, tāpēc uz Itāliju nācies braukt ar jaunu diriģentu – Daini Strožu, tomēr dziedāšanai tas netraucējis un koncerts esot izdevies. Dalībnieki bijuši no ļoti daudzām pasaules valstīm – dažādu nacionalitāšu un rasu. Alūksnieši uzstājušies ar tautas mūzikas koncertu, un citu valstu dalībniekiem interesants licies latviešu tautas tērps.
Līdztekus koncertēšanai seniori paguvuši iepazīt arī Itāliju. Vieta, kur sniegts pirmais koncerts, bijusi neaprakstāmi skaista – abās pusēs augsti kalni un dziedāšana notiek alejas viducī. “Izjutām visas laika maiņas – sauli, lietu, krusu, pērkonu, sniegu,” stāsta Inta. Lai nokļūtu līdz Itālijai, ekskursanti braukuši caur Lietuvu, Poliju un Čehiju. Paviesojušies arī Austrijā. “Man ļoti patika, ka caur kuru valsti braucām, autobusā atskaņoja tās valsts mūziku. Tas bija savdabīgi un ļāva labāk iepazīt valsti,” norāda I.Aizupiete.
Ceļā uz Itāliju īpaši skaista likusies Austrijas daba, un paši skaistākie esot kalni un ledāji. Kalnos pensionāri sastapušies ar interesantiem dzīvniekiem – murkšķiem. “Nopirkām murkšķu tauku ziedi, kas līdzot kauliem, pamēģinājām, un palīdz arī. Varbūt no iedomām, varbūt tiešām palīdz,” smej Inta. Nebeidzami skaists laukums ar dārziem esot bijis Mirabellas pilī Zalcburgā. “Mēs kā daiļdārzu mīļi staigājām pa šo plašo laukumu. Radām idejas arī saviem dārziem,” stāsta Inta. Pensionāri novērojuši, ka Austrija ir ļoti sakopta un tīra valsts. Apkārt Vīnes vecpilsētai apbraukuši ar tramvaju, kājām ejot to visu nebūtu iespējams redzēt, un pensionāri par šo iespēju bija bezgala sajūsmināti.
Pati Itālija ir kalnaina zeme un raksturojas ar daudzām, daudzām salām. Visskaistākā esot Venēcija, kurā tajā brīdī turējies 40 grādu karstums. Pirmo reizi mūžā braucām ar gondolām. Braucot ar kuģīti, apbrauktas visas Murano salas. Brīnišķīgs bija Svaravsku kristālu muzejs. Skaisti un mirdzoši bija tikai kristāli, pārsteidzoša bija muzeja forma, apzaļumotā teritorija, mākslīgie ūdenskritumi. Muzejs bija kā paugurs, noaudzēts ar efejām. Tā bija pavisam cita pasaule. Viss bija tik mūsdienīgs un spilgts, ka vienu brīdi likās kā kosmosā jeb Visumā,” stāsta Inta. Venēcijā lielā cieņā esot baloži, tie netraucēti dzīvojas pilsētas laukumos. Alūksniešiem šķitis, ka Venēcijā uzturas vien tūristi, un nevienu pamatiedzīvotāju neesot manījuši, tomēr ekonomiski bagāta šī zeme esot gan. “Vienreizēji bija redzēt Lihtenšteinas aizu. Tai nevarēja saskatīt virsotni, un ūdens gāzās ar lielu spēku, ūdenskritumi bija iespaidīgi,” stāsta Inta.
Visās vietās esot bijuši ļoti laipni cilvēki. Redzēt visu skaistumu savām acīm esot brīnums. Paldies par atbalstu seniori saka Alūksnes pilsētas domei, tautas namam, “SEB Unibankai”, SIA “Alūksnes energoceltnieks”, kā arī Jaunalūksnes, Alsviķu un Mālupes pagasta padomei. Pensionāriem licies, ka atbraucot kļuvuši vēl veselīgāki nekā aizbraucot, un nākamreiz noteikti nebaidīšoties doties tālā ceļā.
