Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus vakcinācijas noteikumos, papildinot bērnu obligāto vakcinācijas kalendāru ar potēm pret vējbakām.
Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus vakcinācijas noteikumos, papildinot bērnu obligāto vakcinācijas kalendāru ar potēm pret vējbakām. Sākot ar 2008.gada 2.janvāri, visi 15 mēnešus vecie mazuļi pret šo bērnu infekcijas slimību tiks vakcinēti par valsts līdzekļiem.
“Vējbakas ir akūta infekciju slimība, ko izraisa viens herpes-vīruss “Varicella zoster”. Bērniem vīruss izraisa vējbakas, bet pieaugušajiem cilvēkiem – “herpes zoster”, tās pašas, kas metas uz lūpām. Ja slimo bērns, var gadīties, ka arī pieaugušajiem pastiprināti daudz būs šo “herpes zoster” izsitumu,” stāsta pediatre Inese Priedīte. Slimība ir ļoti lipīga. Ja nonāk tiešā kontaktā ar slimo cilvēku, risks saslimt ar vējbakām pastāv līdz pat 40 gadu vecumam, ja iepriekš nav slimotas. Pieaugušiem cilvēkiem šo slimību slimot ir smagāk, ir augstāka temperatūra un nepatīkami izsitumi.
“Vējbakas ir infekcija, ko parasti izslimo bērnībā. Gadās, ka slimo pat visa grupiņa, jo slimība ir ļoti lipīga. Nav tā, ka slimība aktuāla visu laiku, tai ik pēc gada, diviem ir uzliesmojumi. Gadās, ka bērns neizslimo, jo viņam ir izveidojusies dabīga imunitāte,” pauž pediatre. Bērni līdz pusgada vecumam neslimo ar vējbakām, ja tiek baroti ar krūti un māte pati ir izslimojusi.
Jautājums par obligātu vakcīnu ir strīdīgs. Ja bērns izslimo vienreiz, tad otrreiz mūžā neslimos. “Ja saņems poti pret vējbakām, tad nav garantijas, ka šī mākslīgi radītā imunitāte kaut kad beidzas un bērns var saslimt tik un tā. Katrai infekcijas slimībai ir vajadzīga arī revakcinācija, ko valsts diemžēl nav paredzējusi. Šaubos, vai ar vienu poti panāks gaidīto imunitāti. Ir valstis, kur potē pret vējbakām, bet domāju, ka latviešu bērniem šis potēšanas grafiks jau tā ir gana saspringts,” stāsta I.Priedīte. Jaundzimušais bērns obligāti tiek potēts pret B hepatītu trīs reizes, kā arī paredzēta kombinētā pote pret difteriju, stinguma krampjiem, poliomielītu, meningītu un garo klepu. Viena gada un trīs mēnešu vecumā potē pret masaliņām un masalām, bet gada un sešu mēnešu vecumā ir difterijas revakcinācija. Papildus vēl ir brīvprātīgās vakcīnas.
“Cilvēka organisms ir bioķīmiska rūpnīca un veido antivielas, cīnās pret slimībām. Tā nav imunitātes mazspēja, ja bērni ļoti slimo līdz trīs gadu vecumam. Bērns iepriekš nav saskāries ar infekcijām, nav neko dzīvē redzējis, bērnudārza kolektīvā viņš sāk vākt visas infekcijas un tad tikai veidojas antivielas. Mums ir jāsaskaras ar kaut ko, lai organisms pretotos. Nevajag lielas vakcīnas, bet pret to, kas rada draudus dzīvībai, jāvakcinējas. Vecākiem jāvadās pēc iekšējās intuīcijas un jāieklausās bērnā. Ja salasās tos briesmu rakstus internetā par vakcīnām, tad tiešām negribas vakcinēties,” norāda I.Priedīte
“Cilvēki ir apzinīgi un nāk potēties, ir ticīgi cilvēki, kas paļaujas uz Dievu un atsakās potēties. Tā tomēr ir katra brīva vēlēšanās. Pirms gadiem daudz bērnu smagi slimoja ar ērču encefalītu, pēc vakcinēšanās uzsākšanas šis skaits krietni samazinājies, piemēram, šogad slimojis tikai viens bērns. Vairāk šobrīd vajadzētu uzmanīties no Laimas slimības, ērce ir pareizi jāizvelk, jāapmana sarkanie plankumi. Pret šo slimību nepotē, bet, ja laikus atklāj, var izārstēt,” vērtē pediatre.
