Nogāzē pie Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzeja skatam paveras no ziediem veidota Latvijas kartes kontūra, kuru šķērso sarkanu dāliju svītra – Baltijas ceļš. Blakus mastā plīvo Latvijas, Igaunijas un Lietuvas karogs.
Nogāzē pie Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzeja skatam paveras no ziediem veidota Latvijas kartes kontūra, kuru šķērso sarkanu dāliju svītra – Baltijas ceļš. Blakus mastā plīvo Latvijas, Igaunijas un Lietuvas karogs.
Idejas autore Līga Stalaža akcentē, ka tieši tā vijās Baltijas ceļš cauri Latvijai – no Tallinas līdz Moisakilai – Rūjienai, tālāk pa Valmieras rajona ceļiem uz Rīgu un tālāk līdz Lietuvas robežai, tās galvaspilsētai Viļņai. “Gribējās, lai šīs saviļņojošās akcijas atcerē kopā ar mums ir visa Latvija. Domāju, ka neesam vienīgie, kas to atzīmē. Droši vien daudzviet liesmoja ugunskuri un lāpas vai tāpat kā Alūksnē ar ziediem pieminēja Baltijas ceļu,” stāsta L.Stalaža.
Viņa uzsver, ka vēl skaistāk no ziediem veidotā Latvija izskatījās vakarā, kad to apgaismoja sveču un lāpu liesmas. Pašvaldības ainavu arhitekts Edijs Gusts uzsver, ka bija iecerēts izgaismot pēc iespējas lielāku teritoriju, tā radot maksimālu efektu. Pilsētas pašvaldības aģentūras “Spodra” dārzniece – floriste Sarmīte Birzgale pieļauj, ka tagad daudzi vairs neatceras liesmojošo Baltijas ceļu, bet viņai tāpat kā toreiz tirpas skrien pār kauliem. “Alūksniešiem bija ierādīts apmēram 12 kilometrus garš ceļa posms no Oleriem līdz Rencēniem, kur, rokās sadevušies, stāvēja vectēvi un vecmāmiņas ar mazbērniem, sievas un vīri, ģimenes, jaunieši… Bijām apmēram 700 cilvēki. Desmit minūtes līdz 19.00 visi stāvēja pilnīgā klusumā. Liekas pat vējš pierima. Laiks bija saulains un ļoti jauks, tiesa, ne tik karsts kā šis 23.augusts,” salīdzina L.Stalaža.
Viņa ir pārsteigta, ka vēstures grāmatā nav atradusi ne vārda par saviļņojošo triju Baltijas valstu vienotības demonstrēšanu, apliecinot, ka tās vēl arvien ir Ribentropa – Molotova pakta upuri. Kas toreiz bija mazi, tagad ir pieauguši. Arī viņi nesa ziedus un ābolus, kurus S.Birzgale kārtoja Latvijas kontūrā. “Jau no agra rīta cilvēki nesa ziedus. Tie ir tikpat daudzveidīgi kā mūsu daba. Braucot pa Latviju, redzam, cik tā ir brīnišķīga. Vairāk nekā gadu strādāju Anglijā, bet nekur neredzēju tik jauku, zaļu pilsētu kā Alūksne,” secina S.Birzgale. Viņa atzīst, ka ir skumji braukt strādāt citur un atstāt dzimtās vietas.
Sarmītei radusies iecere rīkot ziedu svētkus un iesaistīt jauniešus pilsētas sakopšanā. Varētu izstrādāt projektu nākamajam gadam un tā īstenošanā iesaistīt studentus, dodot viņiem iespēju arī nopelnīt. “Pašu rokām veidoto un kopto nepostīs. Tas nozīmē, ka mūsu pilsēta kļūs arvien skaistāka,” ieceri pamato S.Birzgale.
