Labklājības ministrija uzskata, ka bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilguma būtiska samazināšana nav atbalstāma un drīzāk nesīs negatīvu efektu.
Labklājības ministrija uzskata, ka bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilguma būtiska samazināšana nav atbalstāma un drīzāk nesīs negatīvu efektu.
“Neapšaubāmi, ir jāizskauž situācijas, kad cilvēki bezdarbnieka pabalstu izmanto ļaunprātīgi, pēc deviņu mēnešu darba “paņemot” tikpat ilgu valsts apmaksātu atvaļinājumu. Taču to nevar darīt uz citu nodokļu maksātāju rēķina, pasliktinot noteikumus pilnīgi visiem,” uzskata labklājības ministre Dagnija Staķe. “Mēs nedrīkstam pār vienu kārti mest gan ļaunprātīgos “atpūtniekus”, gan cilvēkus, kas zaudējuši darbu štatu samazināšanas rezultātā vai arī bijuši spiesti pamest to neapmierinošu darba apstākļu dēļ,” uzsver ministre.
Lai samazinātu ļaunprātīgu pabalsta saņemšanu, ministrija piedāvā no 9 līdz 12 mēnešiem pagarināt laiku, kas ir jānostrādā, lai varētu pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu. Vienlaikus jāpastiprina kontrole, piemēram, novēršot gadījumus, kad cilvēks vienlaikus saņem pabalstu un nelegāli strādā. Tiekoties ar Labklājības ministri D.Staķi, šo risinājumu atzinīgi vērtēja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.
Viena iespējamā alternatīva ir samazināt pabalsta izmaksas ilgumu atkarībā no cilvēka apdrošināšanas stāža. Ja tas ir mazāks par desmit gadiem, pabalstu varētu maksāt sešus mēnešus, bet, ja lielāks, izmaksāt tāpat kā iepriekš. Taču ministrija norāda, ka šāds risinājums gan varētu negatīvi ietekmēt tos bezdarbniekus, kas ilgstoši nevar atrast darbu objektīvu iemeslu dēļ.
Būtiski samazinot bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu, piemēram, uz publiskajā telpā pieminētajiem trīs mēnešiem, vairums cilvēku nebūs gatavi darba tirgum.
Tas varētu mudināt cilvēku pieņemt neizdevīgākus darba nosacījumus vai savai kvalifikācijai neatbilstošu darbu. Šāds variants arī mazinātu motivāciju veikt sociālās iemaksas, un mazinātu uzticību sociālās apdrošināšanas sistēmai, kuras pamatuzdevums ir nodrošināt pienācīgu ienākumu aizvietojumu sociālā riska situācijās. Turklāt tas radītu arī papildu spriedzi pašvaldību budžetiem, jo cilvēki vairāk vērstos pēc sociālās palīdzības.
Ministrija atgādina, ka bezdarbnieka pabalsts ir paredzēts, lai aizvietotu cilvēkam ierastos ienākumus gadījumā, ja viņš nokļūst bezdarba situācijā. Cilvēks ir veicis sociālās iemaksas un ir apdrošinājies bezdarba gadījumam, tātad rēķinājies ar valsts atbalstu sociālā riska situācijā. Sociālās apdrošināšanas pabalstu “apcirpšana” grautu uzticību šai sistēmai, jo cilvēki vairs neredzētu jēgu maksāt nodokļus. Sociālās drošības trūkums aetī ir iemesls, kas veicina darbaspēka emigrāciju, uzskata ministrijas speciālisti.
Jau patlaban vidēji bezdarbnieka pabalstu izmaksā tikai četrarpus mēnešus, kas liecina, ka cilvēki lielākoties cenšas darba tirgū atgriezties pēc iespējas ātrāk. Taču tas nenozīmē, ka trīs vai četru mēnešu ilgs pabalsts būtu optimāls, jo šāds laika posms ir pārāk īss, ja cilvēkam jāapgūst jauna profesija un jāatrod darbs. Tikai trešā daļa bezdarbnieku saņem pabalstu visus deviņus mēnešus.
Pieredze rāda, ka vislabākie darbā iekārtošanās rādītāji ir tiem bezdarbniekiem, kuri ir mācījušies sešus mēnešus.
