„Tā ir īsta pasaku zeme. Pārapdzīvota, bet skaista.
“Tā ir īsta pasaku zeme. Pārapdzīvota, bet skaista. Domāju, ka cilvēki, kas šeit dzīvo var būt ļoti laimīgi par to,” uzskata Alūksnes mūzikas skolas klavierspēles skolotāja Aija Luika, kas, kaut arī šajā valstī viesojusies kā vienā no ceļa pieturām uz tālākām zemēm, mājās atgriezusies ar nezūdoši spilgtiem iespaidiem par tur redzēto.
Šās valsts teritorija ir ļoti maza. Iespējams, šā iemesla dēļ kā viens no paliekošākajiem iespaidiem viņai ir daudzās mājas, kas cieši sablīvētas viena pie otras. Tikpat spilgtā iespaidā saglabājusies arī šeit esošā tīrība. “Rodas sajūta, it kā viss būtu ar zobu birstīti izslaucīts,” smaidot stāsta Aija. Tiesa, neskatoties uz lielo tīrību, teju vai katras mājas fasādi rotā dažādi krāšņumaugi, turklāt ievērības cienīgi ir arī greznie dārzi.
Izmantojot ekskursijai atvēlēto laiku, Aija kopā ar pārējiem ceļa biedriem apskatījusi specializētos dārzus, kā, piemēram, eksotisko augu dārzu. Šajā dārzā esot iespēja apskatīt visādu veidu kaktusus. “Tas, kas mums aug podos, pie viņiem ir apskatāms brīvā dabā,” atceras skolotāja. Viņa stāsta, ka šajā dārzā varot iepazīt visneiespējamāko formu un apveidu kaktusveidīgos augus – lielus, garus, mazus, resnus, turklāt daži no redzētajiem kaktusiem esot īsti milzeņi.
Ar dažādu un daudzveidību izcēlies Okeanogrāfijas muzejs, ko savulaik dibinājis franču zemūdens pētnieks Žaks Īvs Kusto kopā ar Monako princi. Tajā gan nav viena liela centrālā baseina, toties tajā ir daudz akvāriju un lielie baseini, kas arī šo muzeju padara tik īpašu, ļaujot aplūkot dažnedažādu kalibru zivis. Visa muzeja ēka veidota no četriem stāviem, kur pieminētajiem baseiniem atvēlēts viss pirmais stāvs. Muzejā apmeklētāji varot iepazīties ar okeanogrāfijas attīstību, kā arī uzzināt par tā dibinātāja un ilggadējā vadītāja Kusto dzīvi.
Viena no ekskursijām bijusi arī uz slaveno spēļu elli “Grand Kazino”, kuros uzturoties dažādu gada gājuma cilvēki. Par to, ka šī vieta ar daudzajām spēļu zālēm dažiem kļūst par īstu laimes aku, pārliecinājusies Aija, kur vienai no ceļabiedrenēm pavisam īsā laikā izdevies laimēt pāris simtus eiro. Tiesa, ne visiem viesošanās greznajās telpās garantē gūtu laimestu, jo starp pasakām līdzīgajām marmora grīdām un krāšņajām mozaīkām var atgadīties visdažādākās situācijas, kas ne vienmēr ir ar laimīgām beigām.
***
Monako
– Ģeogrāfiskais stāvoklis: Monako atrodas Vidusjūras krastā. Sauszemes robeža tai ir ar Franciju, atrodas netālu no Francijas-Itālijas robežas. Monako ir viena no mazākajām valstīm Eiropā. Nosacīti valstiņa ir viena pilsēta, to var iedalīt piecās daļās. Viena ir vecpilsēta Monako ar prinča pili, aizsargdambi, dārziem, katedrāli un okeanogrāfijas muzeju. Otrā ir Kondomīnija – otra vecākā daļa. Nosaukumu mantojusi kopš viduslaikiem, kas nozīmē “Kultivējama zeme” un atrodas pils pakājē.
Trešā ir Montekarlo, radīta 1866. gadā un nosaukta par godu princim Kārlim III. Šeit atrodas slavenais Kazino, viesnīcas un izklaides objekti. Ceturtā daļa ir Fonrtvilla, kura radīta uz zemes, tādējādi atgūta no jūras. Šajā mākslīgajā zemes gabalā ir osta, stadions, sporta komplekss, kā arī iepirkšanās centri un viesnīca. Piektā daļa saucas Monegeti – dārzu teritorija, kas atrodas rietumu daļā.
– Platība: 2 km2 Iedzīvotāju skaits: 32″150 Valsts iekārta: Konstitucionāla monarhija Galvaspilsēta: Monako Lielākās pilsētas: Visa valsts faktiski ir pilsēta.
– Oficiālā valoda: franču, arī monegasku, itāļu, angļu Reliģija: katolicisms Klimats: Vidusjūras tipa klimats – silts un mitrs. Gadā ir apmēram 300 saulainu dienu. Labākais apmeklējuma laiks ir aprīlis/maijs un septembris/oktobris. Vasarā parasti ir karsts, turklāt ļoti biezs ar tūristiem. Ziemas periodā varētu traucēt lietus, bet kopumā ir silts laiks.
