Tas ir pašsaprotami, ka mēs rūpējamies par mūsu mājas, saimniecības vai automašīnas drošību, taču par drošu interneta vidi rūpējamies pavisam nedaudz vai to nedarām nemaz.
Tas ir pašsaprotami, ka mēs rūpējamies par mūsu mājas, saimniecības vai automašīnas drošību, taču par drošu interneta vidi rūpējamies pavisam nedaudz vai to nedarām nemaz. To, cik bīstams nedrošs internets, kādi draudi tur sastopami un kā interneta vidi padarīt drošu, varēja uzzināt 13. Alūksnes rajona jauniešu “Net-Safe” seminārā.
Projekts, kas ietver sevī semināra veida nodarbības, aizsākās jau pagājuša gada 1.septembrī. Projekts ir vērst uz bērnu, jauniešu, skolotāju un vecāku informēšanu un izglītošanu interneta satura drošības jomā – par iespējamiem draudiem internetā: naida kurināšanu, rasismu, bērnu pornogrāfiju un pedofiliju, kiberterorizēšanu, personas privātas informācijas zagšanu un datu ļaunprātīgu izmantošanu. Šāda veida semināri, kas izglīto jauniešus par drošību internetā, notiek vairākās pilsētās. “Šogad semināri notiek dažādos reģionos, esam bijuši jau Talsos, Ludzā, Liepājā, Ogrē, Dobelē un citviet. Dažādos reģionos bērnu atsaucība ir dažāda, ir vairāk aktīvi bērni, ir arī mazāk aktīvi,” stāsta “Net-Safe” projekta pārstāve Ieva Šņickovska.
“Mēs visi zinām labo un pozitīvo internetā, taču par drošību nedomājam un neievērojam nekādu piesardzību,” uzsver projekta pārstāve. Kā noskaidrojās seminārā, mēs vieglprātīgi izvēlamies paroles dažādiem e-pastiem vai portāliem, nereti tās ir elementāras un viegli uzminamas. Speciālisti iesaka paroles veidot no ciparu un burtu kombinācijas. Jāizvērtē arī personas datu izpaušana. Internetā jāuzmanās arī no potenciālajām varmākām. “Galvenās pazīmes, kas varētu liecināt par potenciālo varmāku ir sarakste, kur prasa personīgu informāciju un atsūtīt foto, pārāk liela interese par personīgo dzīvi, adresi, ikdienas gaitām, kā arī lūgums par saraksti nevienam neko neteikt un glabāt kā noslēpumu,” norāda I. Šņickovska.
Vērīgākam jākļūst arī tad, ja sarunbiedrs internetā uzzinājis to, par ko neesi stāstījis. Jaunieši arī atklāja, ka ir sarakstījušies ar pilnīgi nepazīstamiem cilvēkiem, taču uz norunātajām tikšanās reizēm gan nav gājuši. Sarunbiedrs var nebūt tas, par ko uzdodas, un var būt, ka cilvēkam, kurš it kā ir ļoti labvēlīgi un draudzīgi noskaņots, patiesībā nav tik labi nolūki. Interneta vidē arī pašam ir viegli kļūt par psiholoģisku varmāku pat netīšām. “Īpaši nedrošs internets ir publiskās vietās, datoru kafejnīcās, kur svešiem datiem piekļuves iespēja ir lielāka, jo var būt uzlikta opcija atcerēties paroles,” atzīst projekta koordinatore.
