Kaut kur pazudusi man viena diena.
Kaut kur pazudusi man viena
diena.
Varbūt aizgājusi uz bodi pēc
piena,
Kur izvēles lielajā paisuma vilnī
Vilinot daudzkrāsu apvāki zvilnī,
Un varbūt šai spožumā
apmulsusi,
Aizklīdusi uz vakara pusi?
Bet kāpēc vispār bij jāiet pēc
piena,
Ja kūtī to govis ražo no siena?
Bet varbūt viņai iekārē spējā
Jogurtiņu vai kefīru sagribējās?
Bet varbūt kā govij man jāsaka:
mū!
Ja viņa devās uz slepenu
randevū?
Nav zināms, vai vispār tad
atpakaļ nāks,
Jo nezināmais par zināmo
tīkamāks.
Aizvien tumšākas domas virsū
mācās:
Varbūt no bandītiem bēgt viņai
nācās?
Un uztraukta aizmirsa ceļu uz
māju?
Bet varbūt paslīdēja un salauza
kāju?
Bet varbūt, varbūt – bail pat
domāt –
Varbūt guļ rajona slimnīcā komā?
Varbūt jau pietrūkt sāk skābekļa
joni
Un atliks vien pasūtīt atvadu
kroni?!
Viens ārprāts: kāpēc domāt vien
ļaunu?
Varbūt aizbraukusi tepat uz
Raunu
Pie draudzenes kādas man
nezināmas,
Un aizpļāpājās, nu … kā jau
dāmas?
