Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejā gatavo izstādes “Slavas templim 200” stendus. Izstāde būs atvērta ar 1.augustu.
Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejā gatavo izstādes “Slavas templim 200” stendus. Izstāde būs atvērta ar 1.augustu.
“Gribam izstādē pievērst uzmanību tam, ko ikdienā labi redzam, bet neprotam saskatīt būtisko. Tajā nebūs jauna informācija par Slavas templi, taču tā būs apkopota, lai liktu domāt un atcerēties. Parasti stāvam Tempļa kalnā un vērojam skaisto ainavu uz ezeru un Saules tiltu, bet tur visapkārt un arī zem kājām ir vēstures liecības. Tās aktualizējam, jo rudenī Slavas templim būs 200 gadu jubileja,” stāsta muzeja vēsturniece Astrīda Ievedniece.
Izstāde tiek atvērta jau augustā, kad turpinās tūrisma sezona un Alūksnes Pilsētas svētki, uz kuriem ierodas daudz viesu. Tūristi un ekskursanti interesējas par pilsētas ievērojamākajām vietām, bet, iespējams, ne katrs alūksnietis zinātu pateikt, kur atrodas Slavas templis. To ierasts saukt par Tempļa kalna rotondu. “Gribam pievērst uzmanību īstajam nosaukumam un tā izcelsmei. Rotonda celta 1807.gada oktobrī sakarā ar Ziemeļu kara 100 gadu jubileju. To apliecina plāksne, ko atrada remontdarbu laikā,” precizē vēsturniece. Viņa uzskata, ka templis nav celts zviedru vai krievu armijas slavai. Tas akcentē, ka Alūksne nekad nav stāvējusi malā lielos vēsturiskos notikumos. Jau kopš senatnes pilsēta atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā, kur krustojas tirdzniecības un kara ceļi.
Slavas templis pēc barona Fītinghofa iniciatīvas celts Alūksnes ezera pussalā uz sena pilskalna, taču karos tas ir mainījis savu formu un vairs neatbilst pilskalnam. Leģenda stāsta, ka kalnu sanesuši krievu armijas karavīri ar savām cepurēm, lai labāk varētu apšaudīt pie Jaunās pils izvietoto lielgabalu bateriju. “Leģendas saista un rada interesi par vēsturiskiem notikumiem, padara tos pievilcīgus. Māra Svīre atzīst, ka nostāsti ļauj iztēloties, kā viss varēja notikt,” akcentē A.Ievedniece. Viņa atzīst, ka Tempļa kalnā ir ļoti grūti atdalīt seno un jaunāko laiku vēsturi. Tajā ir īpaša aura, kas rada neatkārtojamas sajūtas. “Kad ekskursanti nonāk kalna augstākajā punktā, tur vienmēr pūš vējš no parka puses. Nav svarīgi, kāds vēja virziens ir citur, bet tur tas vienmēr nes sejās meža aromātu. Tad brīdi valda klusums, veroties elpu aizraujošā ainavā no kalna. Manuprāt, barons šo templi būvēja skaistumam. Ziemeļu kara beigu simtgade ir tikai iemesls,” uzskata gids Gunārs Ozoliņš.
Izstādē būs redzami dažādi iespieddarbi, fotogrāfijas, kas uzņemtas gan pirms kara, gan nesen. Visos bukletos par Alūksni ir redzams Tempļa kalns ar Slavas templi.
