Nu jau sesto dienu Gaujienas Jāzepa Vītola memoriālā muzeja “Anniņas” un muižas parka apkārtne ir piepildīta mūzikas skaņām. Radošās nometnes “Vītolēni” dalībnieki gatavo koncerta programmu, kuru klausītāju vērtējumam nodos rītvakar.
Nu jau sesto dienu Gaujienas Jāzepa Vītola memoriālā muzeja “Anniņas” un muižas parka apkārtne ir piepildīta mūzikas skaņām. Radošās nometnes “Vītolēni” dalībnieki gatavo koncerta programmu, kuru klausītāju vērtējumam nodos rītvakar.
“Šovasar nometnei ir piecu gadu jubileja. Tas ir labākais pierādījums, ka izveidojusies noturīga tradīcija, kas turpināsies. Jūtama paaudžu maiņa, jo pirmās nometnes dalībnieki ir izauguši. Vairāki jau strādā nometnē, tātad mums būs maiņa,” stāsta nometnes vadītāja Ilze Dāve.
Nometnē dzied un dažādus instrumentus spēlē 126 bērni, 27 pedagogi un darbinieki no Rīgas, Liepājas, Bauskas, Iecavas, Skrīveriem, Tukuma, Limbažiem, Balviem, Cēsīm, Valkas, Baltinavas, Madonas, Aizkraukles, Alūksnes, Gaujienas un citām vietām. Pedagogu sastāvs ir gandrīz nemainīgs – Madonas mūzikas skolas direktors Artis Kumsārs, komponists Andris Riekstiņš, diriģenti Irēna un Vigo Račevski veido nometnes pamatu – orķestra un kora māksliniecisko programmu.
“Jubilejas koncertā piedalīsies arī starptautiskā mūzikas festivāla “Iedvesmas lauks” kolektīvi un citi kori, kas ar dziesmām sveiks gaviļniekus,” uzsver Ilze Dāve.
Ieradīsies Gaujienas mūzikas un mākslas skolas sadarbības partneri – Alatskivi (Igaunija) kultūras skolas pedagogi un audzēkņi. “Kur lai citur mūsu kaimiņi vēl labāk varētu iepazīt latviešu mūziku un kultūrvēsturi? Turklāt mēs varēsim klausīties viņu sniegumu koncertā,” saka nometnes vadītāja. Pasākuma scenāriju veido Gulbenes Tautas teātra režisore Edīte Siļķēna. Viņa atklāj, ka koncertā muzicēs ne tikai pusaudži un jaunieši, bet visa dzīvā radība, kāda mīt Gaujienā. “Mūzika ir atmodinājusi gan sienāžus, gan vaboles, gan žurkas, kas arī ieradīsies koncertā,” saka E.Siļķēna. Turklāt tiek “cepta” milzīga jubilejas torte, kas atrodas uz saliņas “Anniņu” dīķī. Tajā degs piecas svecītes.
“Nedēļas laikā ir jāsagatavo grūts repertuārs. Profesionālie orķestri skaņdarbus mēģina vismaz četras reizes, bet mums viss jāapgūst septiņos mēģinājumos. Tā ir milzīga atbildība. Par laimi, ir tā, ka visi, kas te bijuši, brauc arī nākamreiz,” atzīst Artis Kumsārs. Vītolēni bagātinās arī J.Vītola Mūzikas dienas koncertu sestdienas vakarā. Turklāt pēc tam būs arī koncerts Rīgā, kurā vītolēni rādīs savu varēšanu. “Mums ir daudz mūzikas skolu, bet ne visās ir orķestri. Tas nozīmē, ka vairumam pirmo reizi ir iespēja spēlēt orķestrī. Pieredzējušākie ir orķestra mugurkauls, kas rauj līdzi arī biklākos. No tiem nedēļas laikā izveidojas pietiekami aktīvi spēlētāji,” skaidro A.Kumsārs. Viņš atzīst, ka “Vītolēnu” nometne ir efektīvākā Latvijas mūzikas skolu sistēmā.
Vigo Račevskis akcentē, ka tas ir zīmīgi – tieši Gaujienā ir jauno mūziķu radošā nometne. Ideja par tās organizēšanu radusies gandrīz reizē viņam un Ilzei Dāvei. Tikai viņa iecere saistījās ar bērnu orķestra, bet Ilzes – ar kora nometni. “Kad tikāmies, secinājām, ka var taču būt abi kolektīvi pie mūsu mūzikas tēva – komponista Jāzepa Vītola, lai turpinātu viņa tradīcijas,” atklāj V.Račevskis. Katrā nometnē vītolēniem ir vismaz viens jauns skaņdarbs. Šoreiz tas būs Andra Riekstiņa “Bērnu simfonijas” pirmatskaņojums. “Te ir sava veida izmēģinājumu lauciņš skolēnu dziesmu svētkiem. Var pārliecināties, cik labi skan jaunais skaņdarbs. Turklāt koncerts ir patīkams pārdzīvojums gan bērniem, gan pedagogiem,” norāda diriģents. Viņu iepriecina, ka bērni, kuri nemaz tik ļoti nav gribējuši spēlēt, uz nākamo nometni atbrauc ar lielu degsmi. Mūzikas skolā viņiem vairs nepietiek ar paredzētajām stundām, tāpēc meklē pedagogus un iespējas labāk apgūt instrumentu. “Tas liecina, ka esam izvilinājuši no viņiem mūzikas dzirksti, kas urda spēlēt un dziedāt,” atzīst V. Račevskis.
Gaujieniete Anete Jurka ir starp 12 vītolēniem,, kuri bijuši visās nometnēs. Viņā nometnes rada pirmreizības izjūtu. Pirmo reizi Anete dziedāja korī ar orķestri. Pirmo reizi iesaistījās radošajās darbnīcās un brauca ar laivu pa Gauju. “Tās ir jaunas iespējas un emocijas. Tagad esmu jau pilngadīga, tāpēc neesmu vairs dalībniece, bet darbiniece nometnē. Kad studēšu Rīgā, noteikti meklēšu iespēju dziedāt kādā kolektīvā. Man tas patīk,” saka Anete. Arī Ieva Ģērmane bijusi visās nometnēs. Viņa guvusi labu pieredzi, kas noderēs, turpinot muzikālo izglītību klavieru klasē.
Pirmo reizi ir organizēts arī starptautisks vizuālās mākslas konkurss, kura mērķis ir popularizēt latviešu klasiskās mūzikas pamatlicējus, īpaši Jāzepu Vītolu. Konkursanti no 10 Latvijas un Igaunijas skolām klausījās J.Vītola komponēto “Gaismas pili” un mūzikas iespaidus attēloja 96 zīmējumos. To izstādi atklās sestdien. Katrā vecuma grupā trīs labāko darbu autorus apbalvos. Žūrijas komisijas locekļi pasniegs speciālas balvas tiem, kuru darbi viņiem likušies īpaši, bet nav starp apbalvotajiem. “Tas ir labs papildinājums Mūzikas dienām, kas veicina paaudžu pārmantojamību,” ieceri pamato I.Dāve. Viņa vēlas, lai katrs zina, kas ir Jāzeps Vītols un Gaujiena.
